Veselības centru apvienības Medicīnas centra Pulss 5 oftalmoloģe Irina Korņilova informē, ka pirmā vizīte pie acu ārsta ir tad, kad bērnam ir viens gads, lai konstatētu, vai nav kādas patoloģijas (piemēram, šķielēšana) vai neiroloģisku problēmu. Otro reizi obligātā izmeklēšana ir trīs gadu vecumā, kad jau var pārbaudīt redzi un, ja nepieciešams, izrakstīt brilles. Tad pie acu ārsta jādodas pirms skolas. Skolas laikā redzes pārbaude ir katru gadu. Pēc tam katrs pieaugušais rīkojas pēc sava prāta.
Vecuma korekcijas
«Agrāk lasīšanas brilles bija vajadzīgas jau drīz pēc 40 gadu vecuma, tagad - pēc 45 gadiem,» pēc pieredzes zina stāstīt acu ārste un uzsver: «Dzīvildze palielinās, novecošana attālinās. Maldīgs ir uzskats, ka jaunajai paaudzei ir pasliktināta redze. Viņu problēma jauno tehnoloģiju iespaidā (dators, planšete, mobilais tālrunis) ir traucēta acs fokusēšana. Tomēr nepareizi ir vainot datoru, problēmas sakne ir audzināšana. Vecāki jūtas daudz mierīgāki, ja bērni sēž pie datora vai televizora, nevis uzturas ārā, pagalmā, svaigā gaisā,» skaidro ārste Korņilova.
Pēdējos gados pozitīva tendence ir tā, ka arodārsta apskate daudzu profesiju pārstāvjiem kļuvuši obligāta. Tomēr pēc 40 gadiem, kad sākas vecuma izmaiņas, pie acu ārsta ikvienam būtu jādodas vismaz reizi divos gados. Cilvēks uzreiz nepamana, ka sāk pasliktināties redze. Pirmā pazīme - nogurušas acis, tad - aizvien tālāk jāstiepj rokās grāmata. «Pēc 40 gadu vecuma redzes pasliktināšanās ir dabisks, fizioloģisks process, kas saistīts ar acs iekšējā muskuļa darbību. Ja slodze liela, darbs - pie datora un darba režīms nav pareizs (jāstrādā arī naktī), tad redzes izmaiņas sākas jau agrāk,» komentē oftalmoloģe un uzsver: «Paaugstināts acu spiediens ir pirmais simptoms, ka ir asinsrites traucējumi, išēmiskas izmaiņas un varētu būt glaukomas risks. Glaukoma ir hroniska, progresējoša acu slimība, kas, laikus neārstēta, rada neatgriezenisku aklumu, bet glaukomu var kontrolēt un kavēt, ja vien tā atklāta sākuma stadijā.»
No 50 gadu vecuma acu spiedienu vajadzētu pārbaudīt vismaz reizi gadā. Otrs bieds ir katarakta, kas ir bieža acu saslimšana - vecuma izmaiņas acs lēcā. Risinājums - operācijas laikā tiek ievietota mākslīgā lēca, un redze atkal ir laba.
Kā sadzīvot ar datoru?
«Ne jau pats dators ir vainīgs, bet gan attieksme pret to,» pajoko I. Korņilova un skaidro: «Ja pie datora pavada ļoti daudz laika, problēmas būs ne tikai ar acīm, bet ar galvu, muguru, asinsriti, nerviem.... Ja tiek ievērots normāls režīms, ja darbs mijas ar atpūtu, kuras laikā acis tiek pavingrinātas, tad - viss ir kārtībā.»
Visbiežākā biroju darbinieku sūdzība ir par tā dēvēto sausumu acīs. «Visa apkārtējā vide var būt iemesls acs diskomfortam. Telpās uzstādītie kondicionieri, ēku būvē un remontā izmantotie materiāli rada mikroskopiskas daļiņas, kas kairina acis. Arī uzturs, precīzāk, ūdens nepietiekama dzeršana ikdienā ietekmē acs sausumu,» skaidro acu ārste. Sausās acs sindroms vispirms jādiagnosticē. «Ļoti bieži cilvēkam liekas, ka ir sausā acs, bet tas izrādās iekaisums. Tas var būt plakstiņa iekaisums vai pat alerģija,» uzskaita daktere. Pilinot mākslīgās asaras, tiek nomākti simptomi, bet netiek ārstēts cēlonis. Savukārt cēloņi var būt arī individuāli, nesaistīti ar apkārtējo vidi, piemēram, hormonālas izmaiņas, kontracepcijas līdzekļu lietošana, klimaksa radītās pārmaiņas, cukura diabēts un vēl citas saslimšanas, kuru viens no simptomiem ir tieši sausās acs sindroms.
Pilieni un uztura bagātinātāji acu veselībai palīdz? «Jālieto mellenes un burkāni dabiskā veidā,» iesaka I. Korņilova un piebilst: «Ja cilvēks vēlas, var lietot uztura bagātinātājus, bet iepriekš, konsultējoties ar ārstu, jāpārliecinās, ka viņam vajag konkrēto vitamīnu vai uztura bagātinātāju. Katram cilvēkam kompleksi jānovērtē sava veselība. Arī vitamīnus un uztura bagātinātājus nevajag pārdozēt,» atgādina ārste.
Pats sev dakteris
Acīm var nodarīt pāri, ja tiek lietotas nepareizu dioptriju brilles, ar neprecīzu redzes centru. Brilles tagad nopērkamas pat lielveikalos, tirgū. «Ja pie ārsta pēc briļļu receptes nav laika iet, labāk pirkt brilles nevis lielveikalā, bet optikas veikalā. Optometristi pratīs tās piemeklēt,» iesaka I. Korņilova. Cilvēkam var būt nepieciešamība pēc dažādu dioptriju brillēm. Stiprākas brilles derēs, ja, piemēram, jāiever adatā diegs, bet tās nederēs lasīšanai.