Ar nākamā gada valsts budžeta izstrādes gaitu D. Reizniece-Ozola trešdien iepazīstināja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju. Projektu šoreiz parlaments saņems vēlāk nekā parasti. Tas ir saistīts ar nepieciešamību sagaidīt Eiropas Komisijas atzinumu. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) informēja, ka no valdības saņemto budžetu un ar to saistītos likumprojektus Saeima varētu nodot komisijām 18. oktobrī un 20. oktobrī pieņemt 1. lasījumā. Ņemot vērā, ka starp lasījumiem budžetu ar deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem vēlreiz skata valdība, to sagatavošanai un izvērtēšanai komisijā sevišķi daudz laika nebūs.
«Nākamais mums ir veselības gads,» sēdē sacīja finanšu ministre, raksturojot valsts budžeta projekta prioritātes. D. Reizniece-Ozola cer, ka viņai tomēr izdosies nogādāt portfeli ar šo svarīgo dokumentu Saeimā. Diena jau rakstīja, ka mediķi šajā dienā plāno rīkot plašu protesta akciju. Ministre deputātiem vēlreiz atgādināja, ka veselībai papildus nākamgad paredzēti vēl 66,8 miljoni eiro, kas tiks sadalīti vairākiem mērķiem: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa labiekārtošanai, veselības aprūpes sistēmas reformai, minimālās algas paaugstināšanai, kā arī pakalpojumu pieejamībai un rindu mazināšanai. Deputātu Igoru Pimenovu (Saskaņa) šis skaidrojums gan neapmierināja. Viņš situāciju veselības nozarē uzskata par katastrofālu un mudina tai finansējuma avotus meklēt arī, piemēram, Eiropas Savienības (ES) fondu īstenošanai paredzētā līdzfinansējuma pārdalē par labu veselībai. Finanšu ministre gan aicināja deputātus ielāgot, ka - lai kādam piešķirtu papildu finansējumu, citam šī nauda ir jāatņem vai arī ir jāpalielina nodokļu slogs.
Opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars bija nemierā, ka nav atradis skaitļus, kas parādītu, cik naudas plānots ieguldīt korupcijas apkarošanā. D. Reizniece-Ozola paskaidroja, ka neatkarīgās institūcijas - arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - pašas nosakot savu budžeta pieprasījumu.
Izglītības reformas īstenošanai papildus plānoti 32,4 miljoni eiro, iekšējai drošībai - 50,9 miljoni eiro. Šī nauda tiks paredzēta gan austrumu robežas sakārtošanai, iekšlietu sistēmas darbinieku algām, gan Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātes stiprināšanai. Finanšu ministre sacīja, ka, pateicoties Imanta Parādnieka (NA) aktīvajai darbībai, papildus ir piešķirts finansējums arī demogrāfijai - 13,4 miljoni eiro; nozaru ministri panākuši papildu atbalstu arī lauksaimniekiem - 20 miljonu eiro, ceļu infrastruktūras sakārtošanai - 10 miljonu eiro. Šie līdzekļi paredzēti mazākas nozīmes ceļiem, kurus nav iespējams sakārtot par ES līdzekļiem. Latvijas simtgadei papildus būs pieci miljoni eiro. Valdība ir solījusi izvairīties no lielām pārmaiņām nodokļu sistēmā, tas arī esot ievērots. Vienas no lielākajām pārmaiņām gan skars dabas resursu nodokli, kuru nākamajā nedēļā valdība skatīs atkārtoti.
Nākamgad plānots sakārtot nodokļu sistēmu, ko I. Parādnieks uzskata par vienu no nozīmīgākajiem izaicinājumiem. Kā otru viņš minēja veselības aprūpes sistēmas reformu. Jānis Trupovnieks (ZZS) uzsvēra, ka tam būs nepieciešama politiskā izlēmība, un atgādināja, cik sarežģīti bijis īstenot iepriekšējās reformas. Finanšu ministre paredz lielas diskusijas arī par solidārās atbildības ieviešanu būvniecības nozarē. Tā nozīmē, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmēju nodokļu nomaksu. Šis ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kam būvnieki izrādot pretestību. Savukārt ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kā katru gadu, būšot jācīnās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas saglabāšanu starp valsti un pašvaldībām, kurām tā tagad ir noteikta 80%. Atsaucoties uz izdevumiem, kas radīsies izglītības reformas īstenošanas gaitā, pašvaldības vēlas šos ieņēmumus palielināt sev par labu, tomēr valdība vietējām varām neplāno piekāpties.
Lai valsts budžetu iesniegtu Saeimā, tam vēl jāpievieno valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Valsts budžeta deficīts nākamajos divos gados ir paredzēts 1% apmērā, 2019. gadā - 0,9%.