Pēc iepriekš nepieredzēti plašiem iedzīvotāju protestiem, kurus izraisīja tā dēvētais Panamas dokumentu skandāls, šonedēļ atkāpās Islandes premjerministrs, jo atklājās, ka viņam kopā ar sievu piederējis ārzonas uzņēmumus, kurā glabāti miljoni. Savukārt ASV drīzumā gatavojas pieņemt noteikumus, kas liks bankām noskaidrot patiesos «čaulas» uzņēmumu kontu turētājus.
Veidos ekspertu komisiju
«Panamas valdība Ārlietu ministrijas uzraudzībā izveidos neatkarīgu komisiju, kurā darbosies vietējie un ārvalstu eksperti, lai novērtētu mūsu pašreizējo praksi un sniegtu ierosinājumus pasākumiem, ar kuriem nostiprināt finanšu un tiesību sistēmas caurskatāmību,» paziņojis Panamas prezidents Huans Karloss Varela. Viņš arī apsolīja, ka Panamas varasiestādes sadarbosies ar valstīm, kuras lūgs informāciju saistībā ar noplūdinātajiem datiem.
Vairākās valstīs tiesībsargājošās iestādes sākušas izmeklēt politiķu, amatpersonu, uzņēmēju un izklaides un sporta zvaigžņu, kuru vārdi parādījušies žurnālistu publikācijās par noplūdinātajiem 11,5 miljoniem dokumentu, iespējamos finanšu noziegumus.
Līdz šim skandāls izgaismojis vismaz 140 bijušo vai esošo valstu līderu saistību ar Mossack Fonseca dibinātiem un apkalpotiem ārzonas uzņēmumiem. Piemēram, žurnālisti izpētījuši, ka caur Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām piederošiem ofšoriem vairāku gadu garumā pārskaitīti vismaz divi miljardi dolāru (1,76 miljardi eiro).
Panamas valdība pašlaik apsverot, kas varētu strādāt ekspertu komisijā, kurai savi secinājumi un ierosinājumi būtu jāsniedz sešu mēnešu laikā, atsaucoties uz Panamas valdības padomnieku Hianu Kastiljero, vēsta ziņu aģentūra Reuters. H. Kastiljero norādījis, ka līdz šim neesot gūti pierādījumi, ka Mossack Fonseca biznesa prakse būtu bijusi pretlikumīga. Viņš arī uzskata, ka uzņēmuma dibinātāja Ramona Fonsekas draudzība ar prezidentu H. K. Varelu neietekmēšot valdības viedokli.
Izvēlas citus ofšorus
Panamas dokumentu skandāls izraisīja politisko zemestrīci Islandē. Otrdien atkāpās valsts līdzšinējais premjers Sigmundurs Dāvids Gunnlaugsons, kurš saskaņā ar noplūdušajiem dokumentiem 2007. gadā kopā ar sievu no Mossack Fonseca bija iegādājies ārzonas uzņēmumu, bet pēc ievēlēšanas Islandes parlamentā 2009. gadā to nebija norādījis savā amatpersonas deklarācijā. Rudenī Islandē paredzētas parlamenta ārkārtas vēlēšanas, bet līdz tām valdību vadīs līdzšinējais lauksaimniecības ministrs.
Daudzos izbrīnu radījis fakts, ka žurnālistikas vēsturē lielākajā dokumentu noplūdē līdz šim parādījies salīdzinoši neliels skaits amerikāņu. Ziņu portāls Fusion vēsta, ka pagaidām izdevies identificēt 211 cilvēkus, kuri, iegādājoties ārzonas uzņēmumus no Mossack Fonseca, norādījuši adreses ASV. Nav gan zināms, vai visas personas ir ASV pilsoņi.
Ofšoru eksperti norāda, ka amerikāņiem, kuri cenšas izvairīties no nodokļu nomaksas, nav obligāti jāizvēlas Panama vai citas «nodokļu paradīzes». Tādos ASV štatos kā Delavēra, Nevada un Vaiominga spēkā ir likumdošana, kas personām ļauj izveidot «čaulas» uzņēmumus, lai izvairītos no augstākiem nodokļiem savos mītnes štatos, raksta raidsabiedrība BBC.
Savukārt ziņu vietne Politico domā, ka ASV pilsoņi savas bagātības noslēpšanai izvēlas tādus ofšorus kā Bermudu, Kaimanu Salas un Singapūru, nevis Panamu. Šajās valstīs runā angliski, tajās darbojas anglosakšu tiesību sistēma un ir stabilāka politiskā sistēma.
Vēl viens iemesls, kāpēc Panamas dokumentos neparādās vairāk amerikāņu, ir ASV striktie likumi, kas maksimāli apgrūtina pilsoņu iespējas nemaksāt nodokļus.