Mazā slodze skolās
OECD eksperti situāciju Latvijā ir analizējuši arī iepriekš, bet šis ir pirmais ziņojums, kurā dati par Latviju iekļauti kā par pilntiesīgu OECD dalībvalsti. Eksperti secinājuši, ka Latvijā gandrīz 40% pedagogu, kuri strādā pamatskolas posmā, ir vecāki par 50 gadiem, kamēr citās OECD valstīs - 30 procentu. Lai to mainītu, ir jāuzlabo vide, kas ir noteicoša jaunajiem pedagogiem. Zemās algas ir viens no iemesliem, kāpēc publiskais finansējums vidēji uz vienu skolēnu Latvijā ir starp zemākajiem OECD valstīs.
Latvija ir arī viena no retajām valstīm, kurās bērni uz skolu dodas no septiņu gadu vecuma, bet bērnudārzu apmeklē no pieciem gadiem. Pēc ekspertu domām, vajadzētu apsvērt ideju nākotnē par obligātu noteikt pirmsskolas izglītību no četru gadu vecuma. Satraucoši esot, ka gandrīz 7,8% bērnu septiņu gadu vecumā vēl nemācās skolā. Citās valstīs, kurās arī mācības tiek sāktas šajā vecumā, tostarp Igaunijā, šis skaits nepārsniedz 2 procentus. Eksperti vēlāku skolas gaitu sākšanu saista ar ierobežotākām iespējām nākotnē. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) Dienai gan piebilst, ka bērnu proporcija, kas iesaistīti pirmsskolas izglītībā, ir strauji augusi un ir lielāka nekā vidēji OECD.
Pārsteigums nav arī tas, ka Latvijā klasēs samērā ar citām valstīm ir neliels skolēnu skaits - vidēji 17 vai 18 bērnu pamatskolā - un arī noteiktā obligātā mācību stundu slodze 2016. gadā ir viena no zemākajām OECD valstīs.
Ierobežotās iespējas
Ministrijā Dienai apgalvo, ka ziņojums tiks izmantots kā darba instruments, lai plānotu tālāku sistēmas attīstību. Nepieciešams gan laiks un iedziļināšanās, lai to varētu izmantot maksimāli efektīvi. Līdz šim situācija vairāk apzināta attiecībā uz augstāko izglītību. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Laura Treimane Dienai atklāj, ka saskaņā ar ziņojumu Latvija izglītībā kopumā no IKP iegulda mazāk nekā vidēji OECD valstīs. No ieguldījumiem augstākajā izglītībā publiskā finansējuma daļa ir 68 procenti, pārējais - privātais finansējums. Tas rada jautājumu par augstākās izglītības pieejamību.
Tāpat kā vispārējā, arī augstākajā izglītībā ir pedagogu novecošanās, kas liecina par nepieciešamību pārskatīt pedagogu atlases un atalgošanas kritērijus un ieviest motivācijas sistēmu.
Pozitīvi gan ir tas, ka Latvijā ir proporcionāli visaugstākais ārzemju studentu pieaugums starp OECD valstīm. Turklāt lielāks ir arī studējošo jauniešu skaits nekā vidēji citur.
Darba daudz
Kamēr ministrijā runā tikai aptuveni, izglītības eksperte Zane Oliņa Dienai uzsver, ka ziņojums pamatoti atgādina par neatliekami risināmiem jautājumiem saistībā ar pedagogu vecuma sastāvu un kvalitāti. Viņu uztrauc, ka Latvija ir pašā saraksta augšgalā pēc sieviešu pedagogu īpatsvara izglītības iestādēs. Darbam skolā būtu jākļūst pievilcīgākam. Skolēnu skaits klasē arī parāda, ka sistēmā vēl ir rezerve pedagogu algu paaugstināšanai, bet vajadzīga arī argumentēta diskusija par efektīvāko resursu izlietojumu, piemēram, par brīvpusdienām visiem skolēniem pret labāku atalgojumu un kvalitatīvām mācībām.
Savukārt Roberts Ķīlis, Dienai komentējot ziņojumu, ir skarbs - Latvijā šos datus neviens negrib analizēt, kamēr citur to uztver kā svarīgāko gada ziņojumu. Jau pirmajās dienās pēc tā publicēšanas vajadzēja sekot virknei diskusiju un analīzei no speciālistu puses. Latvijā diskusiju veicinot tikai žurnālisti. «Man nekad nav bijusi sajūta, ka šāds visautoritatīvākais gada apkopojums par izglītības situācijas attīstību pasaulē tiktu aktīvi diskutēts, analizēts semināros, publiskos blogos iestādēs, kurām par šo uzdevumu valsts tiešā veidā maksā,» norāda R. Ķīlis. Rezultātā par būtiskiem izglītības jautājumiem un atziņām, kas minētas ziņojumā, nerunā. Piemēram, jāanalizē būtu, kāpēc Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm maģistrantūrā un tad doktorantūrā cilvēki studē uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas. Piemēram, Lielbritānijā ir pat astoņu gadu pārrāvums. Tas nav nejauši, uzskata R. Ķīlis: «Cilvēki maģistrantūru un doktorantūru izvēlas nevis tāpēc, ka viņiem tālāk nav ko darīt, bet acīmredzot kaut kādu mērķētu, konkrētu iemeslu dēļ.»