Bez Satiksmes ministrijas
Kā norāda Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni, lai samazinātu brauciena izmaksas vai ērtāk nokļūtu vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti. Taču pie mums pilnvērtīgi izmantot šīs tehnoloģiskās iespējas liedz tiesiskā regulējuma trūkums. «Šī lieta ir neizbēgama, tāpēc labāk preventīvi jau laikus sakārtot jautājumus, lai nebūtu kā ar līdzīgiem pakalpojumiem, kas šeit nemaksā nodokļus. Ir viss jāsakārto tā, lai, ienākot pakalpojumam, būtu pilnīgi skaidrs, kāda ir sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, kādas ir prasības un tam līdzīgas lietas,» pārliecināts E. Smiltēns.
Lai gan ideja izklausās pareiza, bažas rada gan fakts, ka pēc nozares piekritības šāds regulējums tomēr būtu jāvirza Satiksmes ministrijai (SM), gan tas, ka grozījumi uzreiz iesniegti Saeimā, nevis skatīti valdībā.
«Mūs satrauc fakts, ka pēkšņi tādā ātrumā tiek kaut kas virzīts. Nav noslēpums, ka apakšā tam visam ir spēcīgs lobijs. Pirmais solis bija, kad EM noslēdza kaut kādu mistisku sadarbības memorandu ar divām komercsabiedrībām [Uber, Taxify], kas nozarei nebija saprotams. Nākamais solis ir šie te grozījumi,» uzsver Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks. Citās domās gan ir E. Smiltēns, kurš paskaidro, ka EM ar kompānijām noslēgusi vienošanos tieši tāpat, kā to darījusi taksometru nozare ar Finanšu ministriju, bet likumdošanas sakārtošana esot tikai loģisks lietu turpinājums. Viņš arī atklāj, kāpēc grozījumi tik strauji nonākuši Saeimā: «Būšu atklāts, neizskatās, ka no SM nāktu liela iniciatīva, tāpēc, lai paceltu diskusiju politiskajā dienaskārtībā, kas nu arī ir noticis, bija nepieciešams pieteikt to Saeimā. Tā bieži mēdz darīt ar idejām, kas līdz šim valdībā buksē un netiek risinātas, - parlaments tad tās pārņem savās rokās.» Jautāts par politisko lobiju šajā situācijā, politiķis vien atzīmē, ka «visu šo laiku nopietns lobijs drīzāk nācis no skandāliem apvītās taksometru nozares».
Bažas par pilnīgu iznīcību
Grozījumu autori norāda uz vairākiem plusiem, ko jaunais regulējums varētu sniegt valstij, piemēram, tas, ka nauda par pakalpojumu tiks iekasēta elektroniski, ļaušot procesam būt caurredzamam un mazināt ēnu ekonomiku transporta nozarē. Kā pozitīvs aspekts tiek minēts arī tas, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, līdz ar to sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem. Turklāt strādāt šāda veida darbu varēs gandrīz ikviens auto īpašnieks, kas atbildīs konkrētiem kritērijiem, piemēram, nebūs krimināli sodīts. «Kopbraukšanas iespēja ir kaut vai studentam papildus divas trīs stundas pastrādāt un piepelnīties. Stokholmā šādā veidā darbojas trīs tūkstoši cilvēku, un kopējā ietekme uz ekonomiku ir tuvu pie 70 miljoniem eiro gadā. Tie ir papildu ienākumi, kāpēc gribam to bremzēt un noturēt oligopola stāvokli taksometru biznesam?» retoriski vaicā E. Smiltēns.
Tomēr LPPA, Rīgas Taksometru parku (RTP) un citus nozares pārstāvjus šie argumenti nepārliecina. SM norāda, ka kopbraukšanas pakalpojumi tieši ietekmēs vieglo taksometru pakalpojumu tirgu, kurā pēc būtības tiekot piedāvāti tie paši pakalpojumi. Taksometru firmām ir speciāli jāpielāgo savi spēkrati, jāsaņem licences un jāievēro citi noteikumi, no kuriem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji būs atbrīvoti. «Veidojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi. Līdz ar to tiks sagrauts taksometru pārvadājumu tirgus, kuru regulē pašvaldības. Taksometru pakalpojumu sniedzējiem kļūs nerentabli izpildīt valsts un pašvaldību noteiktās prasības, un komersanti strādās tā saucamajā pelēkajā zonā. Turklāt nodokļu iekasēšanas rādītāji taksometru nozarē nevis uzlabosies, bet kļūs vēl zemāki,» uzsver ministrija. Arī I. Ošenieks ir līdzīgās domās, pieļaujot, ka taksometru nozarei nu «būs strīpa pāri». Savukārt RTP komercdirektore Anita Pakalniece iepriekš medijos paudusi, ka iesniegtie grozījumi piedāvā ērtāku modeli nodokļu nemaksāšanai.
«Citviet pasaulē, kur ir Uber, taksometri nav izmiruši. Kad izgudroja putekļusūcēju, noteikti visiem slotu ražotājiem bija šaušalīgas bailes, ka slotas nomirs. Kā izrādījies, mums mājās ir gan putekļusūcējs, gan slota,» mierina E. Smiltēns.
Šobrīd grozījumi ir iesniegti Saeimā un pagaidām atrodas pašā sākuma stadijā, priekšā vēl vairāki lasījumi un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba process, kura laikā tiks uzklausītas visas iesaistītās puses.