Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Nozare nav mierā ar kopbraukšanu

Vienotības deputāti plecu pie pleca ar Ekonomikas ministriju (EM) izstrādājuši un ar koalīcijas partneru atbalstu iesnieguši Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz Latvijā ieviest kopbraukšanas pakalpojumus. Šis solis nu sacēlis vētru satiksmes nozares spēlētāju vidū, kuri ir nesaprašanā par konkrētā regulējuma vajadzību un apgalvo, ka aiz tā slēpjas spēcīgs politiskais lobijs.

Bez Satiksmes ministrijas

Kā norāda Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni, lai samazinātu brauciena izmaksas vai ērtāk nokļūtu vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti. Taču pie mums pilnvērtīgi izmantot šīs tehnoloģiskās iespējas liedz tiesiskā regulējuma trūkums. «Šī lieta ir neizbēgama, tāpēc labāk preventīvi jau laikus sakārtot jautājumus, lai nebūtu kā ar līdzīgiem pakalpojumiem, kas šeit nemaksā nodokļus. Ir viss jāsakārto tā, lai, ienākot pakalpojumam, būtu pilnīgi skaidrs, kāda ir sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, kādas ir prasības un tam līdzīgas lietas,» pārliecināts E. Smiltēns.

Lai gan ideja izklausās pareiza, bažas rada gan fakts, ka pēc nozares piekritības šāds regulējums tomēr būtu jāvirza Satiksmes ministrijai (SM), gan tas, ka grozījumi uzreiz iesniegti Saeimā, nevis skatīti valdībā.

«Mūs satrauc fakts, ka pēkšņi tādā ātrumā tiek kaut kas virzīts. Nav noslēpums, ka apakšā tam visam ir spēcīgs lobijs. Pirmais solis bija, kad EM noslēdza kaut kādu mistisku sadarbības memorandu ar divām komercsabiedrībām [Uber, Taxify], kas nozarei nebija saprotams. Nākamais solis ir šie te grozījumi,» uzsver Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks. Citās domās gan ir E. Smiltēns, kurš paskaidro, ka EM ar kompānijām noslēgusi vienošanos tieši tāpat, kā to darījusi taksometru nozare ar Finanšu ministriju, bet likumdošanas sakārtošana esot tikai loģisks lietu turpinājums. Viņš arī atklāj, kāpēc grozījumi tik strauji nonākuši Saeimā: «Būšu atklāts, neizskatās, ka no SM nāktu liela iniciatīva, tāpēc, lai paceltu diskusiju politiskajā dienaskārtībā, kas nu arī ir noticis, bija nepieciešams pieteikt to Saeimā. Tā bieži mēdz darīt ar idejām, kas līdz šim valdībā buksē un netiek risinātas, - parlaments tad tās pārņem savās rokās.» Jautāts par politisko lobiju šajā situācijā, politiķis vien atzīmē, ka «visu šo laiku nopietns lobijs drīzāk nācis no skandāliem apvītās taksometru nozares».

Bažas par pilnīgu iznīcību

Grozījumu autori norāda uz vairākiem plusiem, ko jaunais regulējums varētu sniegt valstij, piemēram, tas, ka nauda par pakalpojumu tiks iekasēta elektroniski, ļaušot procesam būt caurredzamam un mazināt ēnu ekonomiku transporta nozarē. Kā pozitīvs aspekts tiek minēts arī tas, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, līdz ar to sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem. Turklāt strādāt šāda veida darbu varēs gandrīz ikviens auto īpašnieks, kas atbildīs konkrētiem kritērijiem, piemēram, nebūs krimināli sodīts. «Kopbraukšanas iespēja ir kaut vai studentam papildus divas trīs stundas pastrādāt un piepelnīties. Stokholmā šādā veidā darbojas trīs tūkstoši cilvēku, un kopējā ietekme uz ekonomiku ir tuvu pie 70 miljoniem eiro gadā. Tie ir papildu ienākumi, kāpēc gribam to bremzēt un noturēt oligopola stāvokli taksometru biznesam?» retoriski vaicā E. Smiltēns.

Tomēr LPPA, Rīgas Taksometru parku (RTP) un citus nozares pārstāvjus šie argumenti nepārliecina. SM norāda, ka kopbraukšanas pakalpojumi tieši ietekmēs vieglo taksometru pakalpojumu tirgu, kurā pēc būtības tiekot piedāvāti tie paši pakalpojumi. Taksometru firmām ir speciāli jāpielāgo savi spēkrati, jāsaņem licences un jāievēro citi noteikumi, no kuriem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji būs atbrīvoti. «Veidojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi. Līdz ar to tiks sagrauts taksometru pārvadājumu tirgus, kuru regulē pašvaldības. Taksometru pakalpojumu sniedzējiem kļūs nerentabli izpildīt valsts un pašvaldību noteiktās prasības, un komersanti strādās tā saucamajā pelēkajā zonā. Turklāt nodokļu iekasēšanas rādītāji taksometru nozarē nevis uzlabosies, bet kļūs vēl zemāki,» uzsver ministrija. Arī I. Ošenieks ir līdzīgās domās, pieļaujot, ka taksometru nozarei nu «būs strīpa pāri». Savukārt RTP komercdirektore Anita Pakalniece iepriekš medijos paudusi, ka iesniegtie grozījumi piedāvā ērtāku modeli nodokļu nemaksāšanai.

«Citviet pasaulē, kur ir Uber, taksometri nav izmiruši. Kad izgudroja putekļusūcēju, noteikti visiem slotu ražotājiem bija šaušalīgas bailes, ka slotas nomirs. Kā izrādījies, mums mājās ir gan putekļusūcējs, gan slota,» mierina E. Smiltēns.

Šobrīd grozījumi ir iesniegti Saeimā un pagaidām atrodas pašā sākuma stadijā, priekšā vēl vairāki lasījumi un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba process, kura laikā tiks uzklausītas visas iesaistītās puses.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?