Plašu sabiedrības un mediju uzmanību pirms nedēļas izpelnījās N. Ušakova publicētais attēls, kurā redzams velosipēdists, kurš pats savam braucamajam spieķos ieliek sprunguli un, kad sasitas, pieprasa kompensāciju no Krievijas 185 miljardu apmērā. Tā ir summa, ko komisija pirms tam nosauca kā aptuvenos okupācijas nodarītos zaudējumus Latvijas ekonomikai.
Pats mērs apgalvo, ka ar attēla palīdzību vēlējies parādīt, ka ir nepareizi pašreizējās problēmas cēloņus meklēt pagātnē. «Ar šo bildi gribēju pievērst uzmanību tam, ka mums ir jāizbeidz lūkoties pagātnē un sen ir laiks pievērsties nākotnei. Un, ja šī bilde ir izraisījusi diskusijas, man par to ir liels prieks,» viņš izteicies.
Taču ar vienu bildi mēram nepietika, kad komisijas locekle Ruta Pazdere nosodīja N. Ušakova rīcību un piesauca kriminālatbildību, viņš sagatavoja jaunu karikatūru. Tajā riteņbraucēja galvas vietā ievietota R. Pazderes bilde un teksts aicina domes priekšsēdētāju ielikt cietumā.
«Tagad jau vairs nav tikai tas, ka viņš ir izpaudis šo attieksmi, bet viņš joprojām turpina ņirgāties un pat netaisās atvainoties nevienam par to,» vakar neilgi pēc iznākšanas no Ģenerālprokuratūras pauda komisijas locekle. Arī citi sabiedrības pārstāvji attēlā saskatījuši ņirgāšanos par okupāciju un veltījuši mēram skarbus vārdus. Atbildot uz to, N. Ušakova sieva Iveta Strautiņa-Ušakova publicējusi attēlu ar uzrakstu «Es esmu Ušakovs» un tekstu, kurā skaidro, kādēļ viņa aizstāv dzīvesbiedra pozīciju.
Savukārt pats domes priekšsēdētājs, uzzinot, ka I. Vaidere vērsusies prokuratūrā, publicējis atbildi, kurā atgādina, ka viņa no 1977. līdz 1989. gadam bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedre. «Man bija tikai viens gads, kad viņa jau bija komuniste. Jautājums: cik lielu daļu no 185 000 000 000 eiro kompensācijas par padomju režīma noziegumiem ir jāapmaksā tieši kompartijas biedrei Inesei Vaiderei, kura 12 gadus uzticīgi kalpoja šim režīmam?» raksta Ušakovs, piemetinot, ka jautājumu arī oficiāli iesniegšot R. Pazderei.
Neapmierinātie šobrīd piesauc Krimināllikuma 74.1 pantu, kurā teikts, ka par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.
Dienas uzrunātie juristi atteicās komentēt, vai šis pants šoreiz tiešām piemērojams, apgalvojot, ka tas viss vairāk izskatās pēc politiskā teātra un Ģenerālprokuratūrai, visticamāk, nebūtu jātērē laiks kam tādam. Pati iestāde no sīkākiem komentāriem pagaidām atturas.