Problēma jau sen būtu atrisināta, ja vien bijusi politiskā griba - itin bieži pēdējos gados dzirdam šo dažādu ekspertu, valsts amatpersonu, uzņēmēju teiktu frāzi. Arī Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, tieši uz politiskās gribas trūkumu atsaucās, šajās dienās vaicāts par iemesliem tam, kāpēc līdz šim nav stiprināti kontrolējošo institūciju resursi ar mērķi nepieļaut pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu no valsts. Atgādināšu, ka intervijā Dienai Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra atklāja, ka Latvijā neieņemtā PVN plaisa ir apmēram 750 miljonu eiro.
Līdz šim valdības gājušas to vienkāršāko ceļu - kā vajag naudu, tā konsolidējam, ceļam nodokļus, atrodam jaunas ar nodokli apliekamas pozīcijas utt. Bet, tā kā minētais Saeimas un valdības pārstāvis skaidri arī apliecinājis, ka nodokļu celšana nav šīs koalīcijas plānos, nekas cits neatliks, kā sasparoties nodokļu izkrāpēju apkarošanā. Galu galā, nu katram skolotājam, ārstam, sportistam, ceļu būvētājam, arodbiedrībām ir zināms, ka nauda daudzajām vajadzībām ir, tikai valstij jāiemanās to paņemt. Finanšu ministrijas atrunām, ka nav naudas, turpmāk pretī jebkurā brīdī būs liekams: pietiek slaukt godīgos, iekasējiet beidzot visus nodokļus no tiem, kas apzog valsti dažādās PVN karuseļshēmās!
Otrs piemērs, kur skaidri saskatāms politiskās gribas trūkums vai pat drīzāk - ir izteikta griba nepieļaut sev vai savējiem traucējošas pārmaiņas, attiecas uz Saeimas vilcināšanos pieņemt likuma grozījumus, kas dotu Valsts kontrolei tiesības uzsākt zaudējumu piedziņas procedūru pēc veiktajām revīzijām. Arī par to šonedēļ vēstīja Diena. Ne tikai mēs, žurnālisti, arī uzņēmēju organizācijas jau sen paudušas kritiku tam, ka bieži vien Valsts kontrole gan konstatē valsts līdzekļu izšķērdēšanu, taču vainīgie pie atbildības tā arī netiek saukti. Un izskatās, ka netiks arī, jo Sergeja Dolgopolova vadītajai par likuma grozījumu sagatavošanu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai svarīgāks ir tas, ko pauž... potenciālie pārbaudāmie. Tie, protams, atrod «simtunvienu» iemeslu tam, kāpēc piedāvāto normu ieviešana nebūtu pieļaujama. Piemēram, apšaubot Valsts kontroles kompetenci. Valsts policista godaprātam un kompetencei uzticamies, kad viņš izraksta soda kvīti par ceļu satiksmes pārkāpumu, bet Valsts kontrolei, kas speciāli radīta, lai uzraudzītu sabiedriskā īpašuma godprātīgu apsaimniekošanu, sodīt blēžus un nejēgas nevaram uzticēt? Pat tad, ja sods ir pārsūdzams? Piedodiet, bet arī te «smird» pēc pārkāpumu piesegšanas.