Izmaiņas likumā paredz iespēju palielināt VID ģenerāldirektora algu līdz 4030 eiro mēnesī, kā arī noteikt piemaksu par kvalitatīvu darbu 60% apmērā no algas. VID ģenerāldirektora alga patlaban ir 2441 eiro, līdz 2016. gada 31. decembrim tās maksimālais apmērs varēs būt 3771 eiro. Grozījumi likumā arī paredz piemaksas valsts pārvaldes un pašvaldību «atslēgas cilvēkiem,» kuri īstenos būtiskus projektus. Kā piemēru Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš Dienai minēja divus lielus informācijas tehnoloģiju projektus Valsts kancelejā. Tomēr viņš uzsvēra, ka šī atlīdzība nevarēs pārsniegt atalgojumu, kādu saņem premjers, kas ir 4030 eiro.
Nepieciešamību pārskatīt valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atalgojuma sistēmu noteica grūtības, kādas piedzīvotas, meklējot vairāku iestāžu vadītājus. Bez rezultāta beidzās konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu. Pēc vēlākiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem atrast VID vadītāju izsludināts atkārtots konkurss, kurā pretendenti var pieteikties līdz 7. oktobrim. Kandidātu izvērtēšanā piesaistīs personālatlases kompāniju SIA Eiro personāls. Jau divas reizes bez rezultāta beidzies arī konkurss uz Maksātnespējas administrācijas direktora posteni, kurš ir vakants kopš aprīļa. M. Krieviņš pāris nedēļu laikā kopā ar Tieslietu ministrijas vadību raudzīsies, vai šī amata cienīgu pretendentu nevar atrast valsts pārvaldē, bet, ja neizdosies, sludinās vēl vienu konkursu.
Pilotprojektu par VID ģenerāldirektora algas palielināšanu atbalsta arī daļa opozīcijas. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), kura vadītajai komisijai ir nodots projekts, atzina, ka «atlīdzības sistēmā tiešām ir daudz problēmu un tas darbs ir jāsāk». Savukārt Viktora Valaiņa (Vienotība) vadītās Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas interesēs ir, lai arī pašvaldības var paredzēt piemaksas cilvēkiem, kas piedalās svarīgu projektu īstenošanā, un nav jāpasūta ārpakalpojumi. V. Valainis ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, taču viņš klāstīja, ka lielajās pilsētās tik daudz problēmu nemaz neesot, tieši novadiem esot grūtāk atrast augsta līmeņa speciālistus.
Saeimas komisija bija lūgusi M. Krieviņam sniegt pamatojumu, kāpēc pilotprojektam izraudzīts tieši VID ģenerāldirektora amats, un atbilde deputātus un arī Saeimas Juridisko biroju apmierinot. Proti, M. Krieviņš norāda, ka VID ir īpaša iestāde, jo «rada priekšnoteikumus valsts pastāvēšanai un funkciju izpildei». VID administrē 85% no visiem valsts kopbudžeta ieņēmumiem. Tā ir arī ļoti liela iestāde ar vairāk nekā 4000 nodarbinātajiem. Līdz ar to amatpersonas atbildības līmenis ir ievērojami lielāks nekā līdzvērtīgā amatā mazā un vidējā iestādē.
Pret grozījumiem ir frakcija No sirds Latvijai, kuras vadītāja Inguna Sudraba aicināja pārskatīt visu atlīdzības sistēmu, nevis radīt likuma grozījumus «vienai iestādei par godu». Viņai nav pieņemama tāda izpratne, ka tikai tad vadītājs strādās godīgi, ja būs laba alga.
Valsts kanceleja situāciju valsts pārvaldē vēl vērtēs līdz 2017. gada septembrim, kad sniegs valdībā ziņojumu.