Puse uzrunāto atteicās no piedalīšanās eksperimentā, kā iemeslus minot gan nevēlēšanos iesaistīties, gan arī to, ka viņiem nevajag šo naudu. No tiem, kuri bija gatavi iesaistīties, vairākums izvēlējās riskēt un saņemt desmit eiro tilta otrā pusē, nevis piecus eiro uzreiz. No kopējā uzrunāto skaita 35% bija gatavi nedaudz piepūlēties, lai dabūtu divreiz lielāku summu, pat nesaņemot nekādas garantijas, ka tilta otrajā pusē viņus tiešām sagaida solītie desmit eiro. Savukārt 15% no uzrunātajiem cilvēkiem vadījās pēc principa «labāk zīle rokā nekā mednis kokā» un izvēlējās paņemt piecus eiro uzreiz.
Uzvedības ekonomikas pētnieki apgalvo, ka cilvēki bieži vien nerīkojas racionāli. Cilvēkiem ir tendence izvēlēties mazāku atlīdzību uzreiz, nevis gaidīt lielāku atlīdzību pēc noteikta laika perioda. Eksperiments liecina, ka cilvēki ir gatavi riskēt un atteikties no kaut kāda neliela piedāvātā labuma, ja potenciālais ieguvums ir lielāks un tā gūšanai jāvelta salīdzinoši maz laika un piepūles. Savukārt tiklīdz piepūle ir lielāka vai laika periods līdz ieguvuma saņemšanai ir ilgs, cilvēki dod priekšroku ieguvumam uzreiz un šodien. Cilvēku smadzenes ir vērstas uz īstermiņa domāšanu, tāpēc cilvēki vairumā gadījumu redz ieguvumus un riskus īstermiņā, bet nespēj identificēt un ieraudzīt riskus, ar ko nāksies saskarties ilgtermiņā. Ikdienā īstermiņa domāšanu var redzēt arī cilvēku attieksmē pret savu veselību vai arī uzkrājumiem vecumdienām - reti kurš par to aizdomājas agrā jaunībā, bet tie, kas arī aizdomājas, ļoti reti rīkojas.
Daudz runāts par to, ka pensijas vecumā cilvēkiem jārēķinās ar būtiski mazākiem ienākumiem, un to, ka liela daļa cilvēku ir pakļauti nabadzības riskam, ja viņi nerīkosies jau šodien. Lai palielinātu ienākumus vecumdienās, strādājošajiem aktīvajā darbības periodā būtu jāveido uzkrājumi pensijai vai jāveic citi ieguldījumi, tomēr Latvijas iedzīvotāji ir kūtri uzkrājumu veidotāji vecumdienām. Protams, viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji nekrāj vecumdienām, ir pārāk mazie ienākumi, taču arī tiem, kuriem ir salīdzinoši lieli ienākumi, uzkrājumu veidošana nav starp prioritātēm.
Vēl viens aspekts, kas parādījies eksperimentā, ir iedzīvotāju neuzticēšanās. Latvijas sabiedrībai kopumā raksturīga augsta neuzticēšanās apkārtējiem, neuzticēšanās valstij vai pensiju sistēmai, tāpēc neizbrīna, ka cilvēki nevēlējās uzticēties tiem, kuri piedāvāja saņemt naudu.
Lai kaut ko iegūtu, der uzticēties un iesaistīties. Neuzticēšanās un neiesaistīšanās ilgtermiņā var maksāt daudz vairāk par šodien neiegūtajiem pieciem vai desmit eiro.
*SEB bankas sociālekonomikas eksperts