Tā ir spiesta lieta, jo objektīvā situācija ir tāda, ka ministrs nav atrodams, un tas ir pilnīgi loģiski un saprotami. Tā ka darba grupas izveide ir vienīgā izeja.
Ietekmīgi nozares spēlētāji jau labu laiku pirms bijušās veselības ministres Circenes slimības prasīja viņas demisiju. Vai tam bija objektīvs pamats neatkarīgi no eksministres veselības stāvokļa?
Circenes demisija bija saistīta ar situāciju Vienotībā un koalīcijā. Jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpes finansēšanu, ministres partijā nebija vienprātības un bija nozīmīgas viedokļu atšķirības. Tas nospēlēja lielu lomu ministres demisijā. Tāpat sava ietekme bija ģimenes ārstu un arodbiedrības neapmierinātībai ar ministres darbu. Tajā pašā laikā, ja Circenei nebūtu veselības problēmu, domāju, ka viņai nebūtu bijis jādemisionē.
Kas ir neatliekamākie darba grupas uzdevumi, kas jāpaveic vēl līdz vēlēšanām?
Tā, protams, ir aizsāktā veselības aprūpes finansēšanas reforma. Saeimā attiecīgais likumprojekts ir apstiprināts pirmajā lasījumā. Darba grupai būtu jāpasaka, vai tas būtu virzāms tālākai skatīšanai un jāpieņem vai gluži otrādi - jānoliek malā. Pārējie jautājumi neprasa nekavējošu rīcību. Tie ir saistīti ar nozares attīstību un stratēģiju, un to risināšana var aizņemt ne tikai nedēļas un mēnešus, bet pat gadus. Šajos divos mēnešos līdz vēlēšanām darba grupa labākajā gadījumā varētu sniegt vien kādas konceptuālas idejas un iestrādes.
Vai, jūsuprāt, Circenes virzītajam veselības aprūpes finansēšanas likumprojektam, kas sasaista medicīnas pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu, būtu jādod zaļā gaisma?
Jau no pašiem pirmsākumiem esmu bijis viens no šā projekta kritizētājiem. Es gribētu minēto likumprojektu sadalīt divās daļās. Viena, kas sasaista veselības aprūpes pakalpojumus ar nodokļu nomaksu, par kuru esmu ļoti skeptisks. Savukārt otra daļa paredz finansējumu nozarei mērķtiecīgi palielināt līdz noteiktam procentam no IKP. To es noteikti atbalstu. Ir vairāki iemesli, kādēļ es neatbalstu pakalpojumu saņemšanas sasaisti ar nodokļu nomaksu. No sabiedrības veselības viedokļa raugoties, viena no centrālajām veselības aprūpes problēmām ir pieejamība. Un pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar nodokļiem šo pieejamību nekādā veidā neuzlabos, bet ir risks, ka var pasliktināt. Līdz ar to kopējais iedzīvotāju veselības stāvoklis var pasliktināties. Šāda sistēma arī galarezultātā var izmaksāt daudz dārgāk, jo neatliekamā palīdzība tiek solīta bez maksas visiem. Tas nozīmē, ka notiks nodokļu nemaksātāju pārbīde no primārās aprūpes uz neatliekamo palīdzību, kas ir konceptuāli nepareizi. Circenei bija pārliecība, ka caur sasaisti ar nodokļu nomaksu kopējais finansējums veselībai palielināsies. Taču es piekrītu tiem ekonomistiem, kas apšauba, ka tādā veidā naudas daudzums varētu pieaugt.
Kāda no partijām sola ievēlēšanas gadījumā nodrošināt visiem iedzīvotājiem veselības apdrošināšanas polises. Populisms vai risinājums?
Tas ir populisms, cerot, ka polise ir brīnumnūjiņa, kas visu atrisinās. Tā ir vēlme pāriet uz sociālās apdrošināšanas sistēmu, kāda darbojas, piemēram, Vācijā un Nīderlandē. Turklāt Nīderlandē šie sociālās apdrošināšanas fondi jeb, latviski sakot, slimokases ir nodotas privātajās rokās. Taču valsts ļoti stingri regulē šo privāto fondu darbību. Tur ir vesela noteikumu pakete, un mūsu privātie apdrošinātāji nebūt nav tam gatavi un pēc tā nealkst. Pamata jautājums ir - vai veselības aprūpe tiek finansēta no vispārējiem nodokļiem vai speciāli iezīmētiem nodokļiem, kas uzkrājas speciālā budžetā. Ekonomiskie aprēķini liecina, ka ir ļoti daudz priekšrocību mūsu sistēmai, kur veselība tiek finansēta no vispārējiem nodokļiem. Uz to ir pārgājušas gan Skandināvijas, gan atsevišķas Dienvideiropas valstis. Jo tā ir gan izmaksu efektīvāka, gan elastīgāka. To nosaka arī demogrāfiskā situācija, kur nodokļu maksātāji aizvien iet mazumā. Privātie veselības aprūpes fondi bieži nonāk finanšu grūtībās, un tāpat nepieciešama valsts palīdzība. Tieši tādēļ visā Eiropā, pat Vācijā, ir tendence pakāpeniski pāriet uz nepersonalizētu valsts apdrošināšanu, kur līdzekļi veselībai nāk no kopējiem nodokļiem.
Veselības aprūpes lielākā problēma ir naudas trūkums vai iekavētas reformas?
Tomēr naudas trūkums. Reformas ir bijušas ļoti daudz un arī veiksmīgas. Nereti tiek teikts, ka mūsu veselības aprūpes sistēma nav efektīva. Tam īsti nevar piekrist. Ja salīdzina, ko mēs iegūstam par vienu eiro veselības aprūpē, tad jāteic, ka mēs šo vienu eiro iztērējam efektīvāk par citām valstīm. Ar niecīgo finansējumu izdarām neparasti daudz. Tas tikai nozīmē, ka kopējais finansējums ir katastrofāli zems un jau gadu desmitiem.
Kuras būtu galvenās jomas, kur vispirms būtu jāiegulda papildu nauda?
Primārajā veselības aprūpē. Arī neatliekamajā palīdzībā, kur gan jau notikušas veiksmīgas reformas un tā ir centralizēta. Attiecībā uz stacionāro aprūpi - Ārvalstu investoru padome ir sagatavojusi kvalitatīvu ziņojumu par veselības aprūpi, kurā norāda, ka ir jāturpina iesāktā slimnīcu centralizācija un jāuzlabo efektivitāte. Ir jāmazina arī pacientu līdzmaksājumi, jo pašlaik tie būtiski apgrūtina pakalpojumu pieejamību. Ja runājam par veicamajām reformām, tad tās vispirms saistās ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Latvijas iedzīvotāji domā, ka tā ir slikta, savukārt ārvalstu eksperti ir pretējās domās. Mēs šo kvalitāti slikti mērām. Mums ir sodīšanas, nevis kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Ir vairāki instrumenti, kā pakalpojumu sniedzējus ieinteresēt un motivēt domāt par kvalitāti.
Slimnīcas sūdzas par naudas trūkumu, ministrija pārmet neefektīvu tās izlietošanu, piemēram, nepamatotu stacionēšanu. Kam taisnība?
Taisnība ir kaut kur pa vidu. Efektivitāti vienmēr var palielināt. Tajā pašā laikā pilnīgi skaidrs, ka naudas ir katastrofāli par maz.
Kā iespējams mazināt rindas plānveida palīdzībā, kurās jāgaida pat zīdaiņiem?
Plānveida palīdzībā pilnībā izskaust rindas droši vien nebūs iespējams. Ne visos gadījumos pakalpojums ir jāsniedz tūlīt un nekavējoties, visi gadījumi nav akūti. Taču, piemēram, onkoloģiskajā aprūpē rindas nedrīkstētu būt, tāpat arī bērniem. Valstij ir jādefinē apmaksāto pakalpojumu grozs un pretī katram pakalpojumam jānorāda tā sniegšanas termiņš. Ja ir kādi pakalpojumi, kur to nevar izdarīt, tad tie no šā groza ir jāizņem un jāatdod privātajās rokās. Tad būs godīgi un saprotami spēles noteikumi.