Eirozona un Ukraina
Analizējot situāciju Latvijas ekonomiskajā frontē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka viens no iemesliem, kas novedis pie ekonomikas pieauguma tempu samazināšanās, ir vājāka, nekā iepriekš domāts, izaugsme eirozonā. Tomēr L. Strašuna teic, ka ekonomistu bāzes scenārija ietvaros eirozonas tautsaimniecība nākamajā gadā, visticamāk, aktivizēsies un izaugsme kļūs straujāka. Viņa piekrīt, ka zemā patērētāju aktivitāte, kas lielā mērā ir saistīta ar taupību pēckrīzes periodā, bija bremzējoša ekonomiskajā attīstībā. Eksperte piebilst, ka tagad konsolidācijas pasākumi lielākajā mērā jau ir aiz muguras, līdz ar to ir pamats domāt par patēriņa aktivizēšanos. Protams, zināmu negatīvu devumu dod arī notiekošais saistībā ar Krieviju un Ukrainu, taču paredzamā konfliktsituācijas nomierināšanās arī būs iegansts palielināties ārējās tirdzniecības apjomiem, no kā ieguvēji būs arī Latvijas eksportētāji.
DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt norāda, ka embargo tiešā ietekme ir neliela vai vismaz mazāka, nekā sākumā gaidīts. «Taču Krievijas rubļa vērtības kritumam, kas sākās jau 2013. gada pavasarī, ietekme savukārt varētu būt vēl nenovērtēta. Jau ilgi pirms embargo par to sūdzējās piena pārstrādātāji. Lētāks rublis samazina mašīnbūves eksporta ieņēmumus eiro izteiksmē, jo viņi spiesti konkurēt ar vietējiem. Savukārt zivju eksportētājiem situācija ir labāka, jo vietējā ražošana ir nepietiekama un nav tik kvalitatīva,» skaidro DnB eksperts, piebilstot, ka starp vājākas ekonomiskās izaugsmes iemesliem ir arī negaidīti vājš patēriņa pieaugums.
Pagurums - pārejošs
Jautāts, no kurienes pašreizējos apstākļos valstī var rasties ekonomiskais pieaugums, investīciju sabiedrības Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norāda: «Galvenais mūsu mēreni optimistisko prognožu iemesls ir uzskats, ka visa 2014. gada laikā vērojamais Eiropas ekonomikas pagurums izrādīsies pārejoša parādība. Biznesa un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās Rietumeiropā, līdzīgi kā Latvijā, ir saistīta ar satraucošajiem ģeopolitiskiem notikumiem Eiropas austrumu pievārtē, turklāt noskaņojumu vairāk ir bojājusi ažiotāža un vispārīgas vaimanas, nevis taustāmas problēmas kompāniju finanšu rādītājos vai mājsaimniecību ienākumos. Krievijas kā eksporta tirgus ietekme Eiropas mērogā ir ļoti limitēta un bieži tiek stipri pārvērtēta. Tajā pašā laikā Eiropas lielākais reģiona eksporta tirgus ASV turpina strauji augt, Eiropas eksportētājiem palīdzēs arī strauji palētinājies eiro, procentu likmes eiro valūtā ir tuvu nullei, un tādas paliks vēl pāris gadu.»
Budžets un nafta
Kā viens no risinājumiem situācijā, kad ekonomika bremzējas, ir valsts iekšējā pieprasījuma veicināšana, palielinot tēriņus. «Šādos apstākļos, manuprāt, nav nekas pretvalstisks apsvērt iespēju samērīgi palielināt budžeta deficītu, lai stimulētu vietējo ekonomiku, piemēram, ieguldot infrastruktūrā un atliekot dažu nodokļu celšanu,» spriež Z. Vaikulis. Viņaprāt, Latvijai ir «fiskālā telpa šādām kustībām, un kam tad vēl tā ir nepieciešama, ja ne šādiem gadījumiem? Tas pats attiecas praktiski uz visu Eiropu - paliekot fiskālās stabilitātes paktu rāmjos, Eiropas valstu budžetiem piemīt milzīgs stimula potenciāls, kuru neizmantojot pieaugs deflācijas spirāļu un ilgstošas stagnācijas riski». To, ka budžeta deficīta palielināšana ir visai efektīvs līdzeklis, atzīst arī P. Strautiņš. Taču viņš piebilst, ka ir saprotama politikas veidotāju vēlme turpināt pieturēties pie ļoti vienkāršotas pieejas «nedzīvot pāri saviem līdzekļiem», jo, ja reiz šī vienkāršā tabu psiholoģiskā vara ir vājināta, tad tālākais ceļš var ātri kļūt slidens. «Tas ir līdzīgi kā ar smēķēšanas atmešanu - nopīpēsi vienu cigareti, ticība pašam sev sabruks, kaut viena pati cigarete jau it kā lielu ļaunumu nenodara. Ir jau arī vēl ārējā disciplīna, bez šaubām. Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijas fiskālā politika ir vēl mazāk iekšēja lieta nekā līdz šim,» salīdzina P. Strautiņš.
Vēl viens no potenciālajiem ekonomikas aktivizētājiem, pēc speciālistu domām, ir paredzamais naftas cenu kritums. Pēc P. Strautiņa teiktā DnB norvēģu ekonomisti ir aprēķinājuši, ka vidējā naftas cena nākamgad būs apmēram par 20% mazāka nekā šogad. Šādā gadījumā, pēc viņa domām, naftas produktu importa rēķins Latvijai samazināsies apmēram par 0,5% no IKP. Šajā ziņā optimistiskāks skatījums ir Z. Vaikulim: «Saskaņā ar mūsu aplēsēm ik pa 10% nost no naftas cenas palielina Latvijas IKP aptuveni par 0,5%. Tātad, ja naftas cena nākamgad noturēsies aptuveni pašreizējos līmeņos, šī faktora atbalsts Latvijas IKP izaugsmei būs mērāms viena procentpunkta apmērā.»
Faktoru buķete
Ekonomikas eksperti izsaka arī pieļāvumu, ka nākamgad Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu paātrināties, jo, iespējams, darbu varētu atsākt Liepājas metalurgs. Tas varētu ekonomiskās izaugsmes tempus palielināt par vairākām procentu desmitdaļām, kas, raugoties no viena uzņēmuma viedokļa, nemaz nav tik maz. Vienlaikus L. Strašuna norāda uz zināmu risku saglabāšanos, kas notiek tad, ja Krievijas un Ukrainas notikumi risinās pēc negatīva scenārija vai arī eirozonai neizdodas tikt galā ar deflaciozajām tendencēm un ekonomiskā izaugsme valūtas zonā sarūk vēl vairāk. Tomēr, izsverot visus riskus, saskaņā ar bankas ekspertu bāzes scenāriju nākamajā gadā Latvijas IKP pieaugums varētu būt straujāks nekā patlaban un sasniegt 2,6%. Savukārt Z. Vaikulis paredz par pāris procentu desmitdaļām lēnāku izaugsmi. To, ka faktoru buķete ir visai liela un pieaugums var mainīties plašā diapazonā, atzīst arī P. Strautiņš. «Es teiktu, ka reālistiski iznākumi ir pieaugums gan tuvu 5%, gan 0%. Pēdējais variants ir iespējams pie jaunām, liela mēroga ES - Krievijas sankcijām, īpaši gadījumā, ja strauji samazinās Krievijas tranzīts caur Latviju, kas naudas izteiksmē ir svarīgāks nekā visa pārējā Latvijas - Krievijas preču un pakalpojumu tirdzniecība kopā,» komentē DnB eksperts. Tajā pašā laikā viņš saskata augšupvērstus faktorus, piemēram, patēriņš šobrīd esot «kā nospiesta atspere».