Var droši prognozēt, ka viens no populārākajiem motīviem Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debatēs būs koķetēšana ar eiroskepticismu. Intensitāte un gaumes līmenis, protams, atšķirsies, tomēr jebkurā gadījumā bieži dzirdēsim par «stingrāku nostāju Latvijas nacionālo pozīciju aizstāvēšanā», «nelocīšanos Briselei» utt. Lai gan vēl labāk būtu, ja daudzi Latvijas politiķi mazāk bijīgi izturētos pret NVS reģionu, arī aktīvāka pozīcija Eiropas Savienībā (ES) par sliktu tiešām nenāks.
Tomēr nevajadzētu vēlētājus mānīt - Eiropas Parlaments ir tikai viens no varas centriem ES. Līdz ar to, ja kāds kandidāts sola, ka, atliek tikai viņu, brašuli, ievēlēt EP un tad gan tie Briseles birokrāti dabūs trūkties, tā ir muldēšana.
Ja ieskatāmies Ministru kabineta dienas kārtībās, bieži starp izskatāmajiem jautājumiem redzam tieši Latvijas nacionālās pozīcijas par kādu tēmu loku apspriešanu. Cik formāli vai rūpīgi tas notiek, jau ir cits jautājums. Un te mēs nonākam pie ļoti būtiskas sastāvdaļas mūsu interešu aizstāvēšanā, par kuru runā mazāk. Mēs varam ievēlēt pat gana zinošus un par valsti domājošus cilvēkus EP, bet mūsu pozīciju formulēšana un uzturēšana tik un tā būs samērā vāja, ja Latvijā nebūs ES jautājumos kompetentas, motivētas ierēdniecības. Mums ir vajadzīgi tādi ministriju valsts sekretāri, viņu vietnieki un struktūrvienību vadītāji, kuri negaida, ko lems «viņa» ministrs (kas bieži ieslīdzis iekšpolitiskajos jautājumos), kuri dažādās darba grupas «Briselē» apmeklē nevis tāpēc, ka postenis liek, bet tāpēc, ka paši zina mērķi. Nebūtu korekti apgalvot, ka Latvijas ierēdniecībai ir problēmas tieši šajos aspektos, tomēr nav arī noslēpums, ka dažādu iemeslu dēļ valsts pārvalde ir novājināta. Tās stiprināšana ir cita tēma. Jebkurā gadījumā es ļoti piesardzīgi izturēšos pret kandidātiem, kuri cīnīšoties kā lauvas EP gaiteņos, bet kuriem nav priekšstata par to, kā ES politika Latvijā tiek realizēta un ietekmēta caur izpildvaru un Saeimas attiecīgajām komisijām.
Iespējams, būs kandidāti, kuri vienkārši mēģinās iestāstīt, ka viņu klātbūtne EP ir nepieciešama tāpēc, ka viņi esot patrioti, zina dažas tautas dziesmas un atceras šo to no Latvijas vēstures. Nav nepieciešama - ja runa ir par Latvijas vārda nešanu, mūsu kultūras cilvēki to izdarīs daudz labāk.
Ja nu kāds no kandidātiem ļoti gribēs tomēr runāt par «vērtībām», interesantāk un svarīgāk būs noskaidrot viņa viedokli par murgaino t. s. multikulturālisma konceptu, kas ir jau, atvainojiet, sačakarējis un turpina sačakarēt Eiropu, vienalga, vai runājam par sociālo, imigrācijas, ārlietu utt. politiku ES. Citiem vārdiem sakot, optimāla Latvijas pārstāvniecība ES būtu kompetenta ierēdniecība un politiķi, kas saprot: t. s. politkorektuma aizsegā Eiropai tiek izskaloti tās kā kultūrvēsturiska kopuma pamati.