Taču togad ideja palika bez atsaucības, jo arī Vienotības politiķi nesaredzēja tās lietderīgumu. Vēl senākā pagātnē - 2007. gadā - plānus «pārkratīt valdību jeb veikt tajā kosmētisko remontu» un izvērtēt ministru darbu pieteica toreiz valdošā Tautas partija, kuras premjers Aigars Kalvītis arī dažiem šķita noguris.
Līdzīgi izteikumi bijuši adresēti arī tagadējai valdības vadītājai Laimdotai Straujumai (Vienotība), kura pēc atgriešanās no atvaļinājuma gan neizrāda noguruma pazīmes. Uz jautājumu, vai L. Straujuma ir iecerējusi kādu īpašu ministru vērtēšanas procedūru, premjeres pārstāve Aiva Rozenberga Dienai sacīja, ka ikviens ministrs iziet zināmu vērtēšanas procesu katrā valdības sēdē. Premjere atzīst, ka nepieciešams stratēģiskāk paraudzīties uz ministru darbību, kas arī paralēli notiekot. Tagad svarīgākais ir valsts budžeta sagatavošana. Pēc tam, kad valdība budžeta projektu nodos Saeimai, premjere raudzīsies, kā tiek īstenota valdības rīcības programma katrā nozarē, paskaidroja A. Rozenberga.
ZZS neredz jēgu
ZZS vadība otrdien tikās ar L. Straujumu, kura ne ar vārdu neesot pieminējusi nodomu organizēt ministru izvērtēšanu, sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Ja premjere to rosināšot, tad tāda varot notikt. «Taču man tas viss šķiet samāksloti, un es tam lielu jēgu neredzu. Ja premjere ar kādu ministru nav apmierināta, viņa var uzteikt darbu,» sacīja A. Brigmanis. Medijiem, viņaprāt, ir iespēja katru dienu iztaujāt ministrus.
Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pirmdien S. Āboltiņa sacīja, ka viņa gribētu, lai katrs ministrs atskaitītos par to, ko solīja izdarīt, jo būs jau pagājis gandrīz gads kopš vēlēšanām. Viņa norādīja uz problēmām vairākās jomās - Vienotības atbildībā nodoto satiksmes nozari satricinājuši korupcijas skandāli un trūkumi esot arī izglītības nozarē. Nacionālās apvienības vājais punkts ir Tieslietu ministrija, bet Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) - veselības joma. A. Rozenberga atgādināja, ka L. Straujuma jau vasaras vidū aicināja sakārtot tieslietu sistēmu un 14. augustā Tieslietu ministrijas vadība arī esot prezentējusi redzējumu, kā tas notiks.
«Mums ir mērķis nodrošināt politisko stabilitāti, saglabāt Vienotības valdības rīcībspēju un panākt, lai tā efektīvi strādā, nevis to gāzt,» Dienai otrdien skaidroja S. Āboltiņa, kurai neesot ambīcijas uz amatiem. Viņa vairākkārt lietoja apzīmējumu «Vienotības valdība», nevis «Straujumas valdība». S. Āboltiņa uzsvēra, ka sabiedrībā parādās informācija par vairākām apšaubāmām lietām, ko opozīcija izmantojot, rosinot vairāku ministru demisijas. Tas nenākot par labu valdības tēlam. S. Āboltiņa neplāno rīkot ministru eksaminēšanu, bet aicinot ministrus informēt par to, kas ir izdarīts. Uz vaicāto, vai gala iznākumā varētu nonākt līdz kāda ministra nomaiņai, S. Āboltiņa atbildēja: «Nē, tādu indikāciju nav.»
Valdības jāatjauno
Viens no bijušajiem Tautas partijas (TP) līderiem Gundars Bērziņš, kurš tagad strādā zemnieku saimniecībā, atceras, kā Tautas partija «vēlējās pārkratīt valdību» ar mērķi stabilizēt A. Kalvīša valdību, to atjaunojot un iedodot jaunu elpu. Tas gan neizdevās, un «plāni veikt kosmētisko remontu beidzās ar kapitālo remontu» jeb valdības atkāpšanos. Ministru vērtēšanu valdošā partija tajā laikā piebremzēja uz valsts budžeta izskatīšanas laiku, lai tā pieņemšanu papildus spriedze neapgrūtinātu. Arī tagad mudinājums palūkoties, ko ministri ir izdarījuši, izskan budžeta sagatavošanas laikā, ko partneri neuzskata par piemērotāko brīdi.
«Premjeram visu laiku būtu jāvērtē ministru darbība. Lai valdība būtu ilgtspējīga, tā ir jāatjauno, nomainot vājus ministrus. Šādi procesi ir neizbēgami, lai valdība nostrādātu līdz Saeimas pilnvaru beigām,» uzskata bijušais politiķis G. Bērziņš. Uz S. Āboltiņas iniciatīvu viņš raugās kā nepieciešamību, ko neviens cits bez viņas nespētu izdarīt. «Neesmu Āboltiņas fans, bet viņa ir vienīgā, kas kaut ko jēdzīgu var izdarīt un ietekmēt. Viņa šobrīd ir ietekmīgākā politiķe Latvijā, un politiskā stabilitāte ir viņas rokās,» uzskata G. Bērziņš. Viņaprāt, premjere L. Straujuma esot pārāk maiga, lai pavicinātu pātadziņu, tāpēc Vienotības līdere esot uzņēmusies iniciatīvu stabilizēt L. Straujumas valdību. G. Bērziņš netic, ka S. Āboltiņa pati kārotu šo krēslu.
Tagad pie varas esošie politiķi gan aicinājumā vērtēt ministrus saredz centienus panākt šīs valdības nomaiņu, lai pēc tam par premjeri kļūtu pati S. Āboltiņa. Toreizējais TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kurš tagad Saeimā pārstāv ZZS, arī uzsvēra, ka ierosinājumam vērtēt ministru darbu ir jānāk no premjera, nevis no kāda līdera ārpus valdības, «tādējādi samazinot tās reputāciju». Līdzīgos uzskatos ir arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Premjerei, protams, esot tiesības pieprasīt jebkura ministra atskaiti un ministriem ir pienākums sabiedrībai skaidrot savus lēmumus, piekrīt G. Bērziņš. Viņa pārstāvētā Nacionālā apvienība 2013. gadā bija ierosinājusi grozīt Kārtības rulli, lai paredzētu, ka ministrus varētu vērtēt Saeimas sēdē, dodot iespēju viņiem tajā sniegt pārskatu.