Lodes ķieģeļi savulaik tikuši eksportēti un izmantoti rekonstrukcijas darbos daudzos prestižos objektos. Savukārt Lodes kārniņi izmantoti Ģedimina pils jumtam Viļņā, Melngalvju namam Rīgā, Ventspils pilij un citiem vēsturiski nozīmīgiem objektiem.
Patlaban Lodes māla karjerā saimnieko SIA Lode - uzņēmums, kas sevi pozicionē kā vadošo keramisko būvmateriālu ražotāju Baltijā. Pašlaik Lodei ir divas ražotnes, kas aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, lai nodrošinātu kvalitatīvu keramisko materiālu - ķieģeļu, apdares elementu, bruģa un celtniecības bloku Keraterm - ražošanu.
Kopumā Liepas māla atradne ir 78 hektārus plaša. Lodes karjera teritorija, kas daļēji jau ir izstrādāta, aizņem aptuveni 40 hektāru. Derīgā slāņa biezums Lodes karjerā ir 15 līdz 36 metri. «Māls šeit ir ļoti neviendabīgs,» skaidro Laimonis Kaupe, kurš Lodes māla karjerā pie derīgā izrakteņa ieguves nostrādājis 11 gadus, un turpina, «ražotājam ir ļoti svarīgi, lai māla sastāvs būtu viendabīgs. Padomju laikos māla ieguves process notika vienkāršoti - karjerā iegūtais māls tika vests pa taisno uz ražotni. Rezultātā ķieģeļu kvalitāte varēja atšķirties. Mūsdienās būtiski ir mainījusies māla izmantošanas tehnoloģija - vispirms karjerā tiek veikti urbumi, lai noteiktu māla sastāvu. Tas sastāv no māla, putekļiem un smilts. Tieši šīs proporcijas nosaka galaprodukta kvalitāti. Pamatojoties uz urbumu analīzi, tiek izveidota darba karte. Karjerā iegūtais māls pirms izmantošanas vispirms tiek uzglabāts konusos. Konusus izveido no 20 līdz 30 centimetru bieziem māla slāņiem. Māls nostāvas, tiek maisīts un tad izmantots ražošanai. Padomju laikos šis posms izpalika, tāpēc ķieģeļu kvalitāte salīdzinoši bija zemāka.»
Māla karjerā tā ieguvi ietekmē gan gadalaiki, gan laikapstākļi. «Nekas labāks kā pie sentēviem nav izgudrots - rudenī, kad bija beigušies zemes darbi, zemnieks savā teritorijā izraka mālu, pa ziemu tam ļāva nostāvēties, izsalt, nākamajā gadā ar rokām saveidoja ķieģeļus, ko ēnā žāvēja. Tas ir vislabākais, taču pie mūsdienu ražošanas tempiem tādu greznību nevaram atļauties. Karjerā mālu rokam vasarā, tad tiek veidots konuss - pa ziemu tas nostāvas un nākamajā gadā var tikt izmantots ražošanā,» skaidro L. Kaupe.
Kopējais māla resursu apjoms šīs apkārtnes teritorijā var mainīties, taču SIA Lode ar licenci piešķirtajā laukumā ir skaidri zināms - māla ieguves iespējas te vēl ir vairākiem gadu desmitiem, atzīst SIA Lode Mālu ieguves daļas vadītāja Daiga Tirzmale. Tā kā Liepas atradne atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, tās izmantošanā stingri jāievēro dabas aizsardzības prasības. «Galvenais ierobežojums, kas saistās ar māla atradnes izmantošanu, ir atļauja, kas uzņēmumam jāiegūst Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). To saņemot, izveidojam divu gadu darba plānu, kurā norādām, cik daudz un kurās vietās plānojam iegūt mālu. Nesaskaņu ar DAP nav - pret mums izturas toleranti, un mēs ievērojam visus nosacījumus, kādi mums uzlikti,» uzsver D. Tirzmale. Taujāti, kā darbus māla karjerā ietekmē paleontologu rosīšanās, meklējot devona zivju fosilijas, L. Kaupe un D. Tirzmale teic: «Mēs palīdzam viņiem, un viņi palīdz mums.»