Diena jau rakstīja, ka plašu ažiotāžu šonedēļ izraisījusi ziņa par FM sagatavoto uzņēmējdarbības jomu sarakstu, uz ko nebūtu attiecināms MUN režīms. FM piedāvātais saraksts ietver 41 nozari, kuras turpmāk nevarēs darboties MUN režīmā. Saraksts publiskā apspriešanā nonāca pēc tam, kad tam kritiku intervijā aģentūrai BNS izteica D. Reizniece-Ozola.
Valsts, nosakot jebkādas nozares, kuras turpmāk nevarēs darboties MUN režīmā, «uzņēmējus iedzen ēnu ekonomikā, turklāt arī cilvēkus mudina braukt prom no Latvijas», uzskata J. Endziņš un skaidro, ka «MUN savu pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku jau pierādījis. Ēnu ekonomika Latvijā samazinājusies, bezdarbs - sarucis, bet tad pēkšņi parādās centieni MUN ierobežot un izjaukt labi funkcionējošu modeli, tā vietā, lai domātu par uzņēmējdarbības attīstību. Tā ir īstermiņa domāšana». Ilgtermiņa domāšana būtu «sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, jo mūsu valstī patlaban uzņēmumu ir pārāk maz, lai tie radītu tik daudz vērtību, ka spētu finansēt visas valsts un pašvaldību vajadzības», teic LTRK valdes priekšsēdētājs.
LTRK vārdā J. Endziņš arī aicina «pārējās ministrijas iejaukties un nepieļaut šāda nozaru, kuras turpmāk nevarēs darboties MUN režīmā, saraksta apstiprināšanu».
Savukārt FM šonedēļ izplatītajā paziņojumā norāda, ka «uzskata par nekorektu ekonomikas ministres publiski pausto kategorisko nostāju pret FM sākotnējo nozaru saraksta piedāvājumu, kurās nevarēs piemērot MUN». FM pārstāve Maija Straupmane izklāsta, ka ministrijas ieskatā «nav pieņemama situācija, kad mikrouzņēmumu darbības forma tiek izmantota nevis kā atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai vai jaunu darba vietu radīšanai, bet gan kā līdzeklis nodokļu optimizēšanai. Šāda prakse jāmaina, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci. Daudzās no sarakstā ietvertajām nozarēm MUN skaits ir tik liels, ka no tirgus tiek izspiesti tā dalībnieki, kas strādā parastajā nodokļu režīmā».