«Parandžas valkāšanas nozīmei islāma tradīcijā nav sakara ar izteikumos minētajiem iemesliem. Sieviete parandžā neierobežo citu kultūru pārstāvju tiesības ģērbties tā, kā vēlas viņi, taču tās valkāšanas aizliegums ierobežo to iedzīvotāju reliģisko brīvību, kuri izvēlas pieturēties pie citām kultūrām. Sievieti ar parandžu identificē cita sieviete, un to Latvijas robežsargi praktizē jau vairākus gadus ar tām islāmticīgajām sievietēm, kuras valkā parandžu. Neredzu arī pamatojumu, kāpēc tās valkāšana būtu jāvērtē kā draudi drošībai publiskajās vietās,» Dienai norādīja I. Petrovs. Bažas par to, ka sejas aizsegšana var sekmēt terorisma draudus, ir «islāmofobu propagandas uzpūstas», viņš uzskata. «Teorētiski drošība tiek apdraudēta daudzos citos veidos un daudz biežāk, tomēr nekas no tā tāpēc netiek aizliegts: elektroniskās ierīces, sporta mugursomas, mašīnas, necaurspīdīgas pakas utt.» Islāma kultūras centra pārstāvis uzsver, ka kultūra Latvijā atļauj sievietei izvēlēties viņai ērtu ģērbšanās stilu: «Ja sieviete Latvijā ir brīva atkailināt lielāko sava ķermeņa daļu publiski, tad kāpēc ir jāapspriež, vai viņa ir brīva to apsegt? Turklāt parandžu pārsvarā velk islāmticīgās latvietes, un mēs uzskatām sevi par Latvijas kultūras daļu līdzīgi citu kultūru pārstāvjiem.»
Ņemot vērā aktuālo tematu par bēgļu jautājumu, diskusiju par to, vai sabiedriskās vietās būtu jāaizliedz valkāt tērpu, kas aizsedz seju, aizsāka Igaunija valdība. Igaunijas sociālo lietu ministrs norādīja uz atšķirīgajām kultūrām un to, ka vietējā sabiedrība ir pieradusi, ka cilvēki ir identificējami. Ministrs aicināja lēmumu pieņemt laikus, lai imigranti, kas tiek uzņemti, jau iepriekš zinātu, kādi noteikumi valda valstī, kurā viņi ieradīsies.
Latvijā pagaidām neviena amatpersona oficiāli nav pateikusi skaidru «nē» musulmaņu apģērbam, kas aizsedz seju. Kaut gan ir jūtama noraidoša attieksme, vienīgais, ko valstsvīri pagaidām atļaujas pateikt - diskusija par šo tematu būtu jāuzsāk laikus. LNT ziņu sižetā aptaujātie pašmāju ministri ļoti izvairīgi izteicās par šo jautājumu. Vienīgā, kas pagaidām būtu gatava diskutēt par šo jautājumu, ir kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kuras paspārnē ir arī ar integrācijas politiku saistītās jomas. Viņa norādīja, ka «respektē kultūras atšķirības».
Par to, ka diskusijas būtu jāaizsāk, izteicies arī tiesībsargs Juris Jansons un Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LNT raidījumā 900 sekundes prezidents atklāja arī savu personisko viedokli, sakot, ka «nevajadzētu šādas galvassegas nēsāt, jo Latvijas sabiedrība tomēr ir atvērta - mēs pieņemam dažādu tautību cilvēkus, esam toleranti pret šiem cilvēkiem, un es neredzu pamatu, ka šādas lietas būtu kaut kādā mērā jāizmanto». No viņa teiktā gan nevar saprast, kam tad īsti sabiedrība ir atvērta.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) Dienai izteicās, ka diskusijai par šo jautājumu ir jānotiek un tā ir ļoti vērtīga. «Ir jāskatās Eiropas valstu pieredze, piemēram, kā to risina Francijā, kādas ir aizlieguma tiesiskās sekas, vai tas tiek pārsūdzēts. No vienas puses, tas ir cilvēktiesību ierobežojums, no otras, - mēs neprotestējam, kad pareizticīgo baznīcā sievietēm jāuzsien lakats vai mošejā jābūt apsegtai galvai un rokām, bet sejas aizsegšana toties var būt aizskaroša mūsu sabiedrībai. Ir jānodala tiesības būt brīviem un respekts pret vietējo kultūru,» norādīja I. Laizāne.
Eiropā sabiedriskās vietās valkāt apģērbu, kas aizsedz seju, nedrīkst trīs valstīs - Francijā, Beļģijā un Nīderlandē. Sagaidāms, ka līdz ar imigrācijas politikas izmaiņām, ieviešot tā sauktās bēgļu kvotas, šo valstu skaits varētu manāmi pieaugt.
Vaicāts, vai Islāma kultūras centrs būtu gatavs līdzdarboties bēgļu integrācijā, ja starp bēgļiem būs musulmaņi, I. Petrovs Dienai atbildēja: «Sniegt grūtībās nonākošajiem islāmticīgajiem to palīdzību, kura ir nepieciešama no mūsu puses, ir mūsu kopienas pienākums.»