EK minētajām valstīm pārmet, ka to likumos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, tiek arī pieļauta varbūtība, ka Komisija var vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) tiesā, ja divu mēnešu laikā netiks grozītas likumu normas. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) Dienai norāda, ka vispirms EK prasību izvērtēs Zemkopības ministrijas juristi un tad tiks domāts par nākamajiem soļiem. Vaicāts, vai gadījumā, ja ministrijas ieteikums būs mainīt kāda likuma normas, to divu mēnešu laikā var paspēt izdarīt, R. Naudiņš atbild apstiprinoši. Viņš arī uzskata, ka dialogā ar EK būtiska loma ir Latvijas ārpolitikas veidotājiem. Deputāts vēl nevar pateikt, kādi būs secinājumi, taču atzīst, ka, dzīvojot Eiropas Savienībā, tomēr esot jārespektē tās kopējās nostādnes.
Tikmēr Saeimas deputāts Armands Krauze, kurš iniciējis parakstu vākšanu, lai Latvijas zeme varētu nonākt tikai Latvijas pilsoņu īpašumā, uzskata, ka nepieciešama plaša diskusija visas Eiropas Savienības līmenī, jo arī citām dalībvalstīm ir līdzīgas problēmas. Iepriekš deputāts ar portāla Manabalss.lv palīdzību iniciēto priekšlikumu izpildei piedāvājis divus risinājumus: viens paredz vienoties par rosinājumu veikt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) iestāšanās līgumā, savukārt otrs - veikt grozījumus Latvijas likumos. Taču tas, ko pašreiz prasa EK, ir kas pilnīgi pretējs. Deputāts Dienai norāda, ka daži no EK iebildumiem ir tādi, kam var piekrist, piemēram, A. Krauze pazīstot labus zemniekus, kuriem nav lauksaimnieka izglītības, bet tas patlaban ir viens no kritērijiem zemes iegādes atļaušanā. Uz Dienas jautājumu, vai Latvija varētu nereaģēt uz EK prasību un gaidīt, kad jautājumu izlemj ES tiesa, A. Krauze atbildēja: «Godīgi sakot, ir skaidri saprotams, ko tiesa pateiks.» No deputāta teiktā izriet, ka tiesas lēmums nebūtu labvēlīgs Latvijai, taču viņš cer uz jautājuma sakārtošanu ES līmenī. Taču par pašreizējo lēmumu viņš ir izvairīgs, sakot, ka «jāizvērtē, ko mainām, ko ne».
EK pārstāvniecība Latvijā savā mājaslapā skaidro, ka galvenā problēma Bulgārijā un Slovākijā ir tā, ka pircējiem ir jābūt valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem - tas diskriminē citu ES dalībvalstu valstspiederīgos. Ungārijai ir ļoti ierobežojoša sistēma, kas paredz pilnīgu aizliegumu juridiskām personām attiecībā uz zemes iegādi un pienākumu pircējam pašam apstrādāt zemi. Turklāt, tāpat kā Latvijā un Lietuvā, pircējiem ir jābūt lauksaimniekiem. Aģentūra LETA ziņo, ka ceturtdien Lietuvas zemkopības ministre Virgīnija Baltraitiene arī paziņojusi, ka Lietuvā pašreizējā kārtība attiecībā uz lauksaimniecības zemes pārdošanu ārvalstniekiem tiks grozīta tikai minimāli. Ministre uzsvērusi, ka likums ir vērsts pret spekulācijām, nevis pret ārvalstu investoriem.
Biedrība Zemnieku saeima vēl nav apspriedusi jaunāko notikumu attīstību, taču tās valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš Dienai norādīja, ka aiz šādas EK prasības acīmredzot ir kāda liela investora intereses. J. Lazdiņš uzskata, ka divus gadus spēkā esošie normatīvie akti nav ierobežojuši iespējas tiem, kuri vēlējušies iegādāties zemi saimnieciskās darbības veikšanai. Taču tas ierobežo zemes iegādes iespējas tiem komersantiem, kam zeme Latvijā nepieder un kas neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā. «Nevienā ES dalībvalstī nevar aizbraukt un vienkārši nopirkt zemi,» skaidro J. Lazdiņš. Viņš iespēju, ka ierobežojošās normas tiks atceltas, uztver bez īpaša saasinājuma, sakot, ka nav jau tā, ka pie valsts robežām stāvētu rinda ar potenciālajiem zemes pircējiem, tomēr arī atzīst, ka dažām lielām kompānijām var būt interese iepirkt zemi Latvijā. «Mūsu interesēs ir neiztirgot nacionālās bagātības - zemi, ūdeņus un mežus -, un nav pareizi, ka pircēji neuzskata par pienākumu zemi apsaimniekot,» uzskata J. Lazdiņš.