Pēc sēdes L. Straujuma atzina, ka valdība nelēma dot J. Reiram mandātu bloķēt sarunas, ja izrādīsies, ka Grieķija nespēj veikt reformas, taču Latvija tik un tā saglabā veto tiesības. «Reirs veto tiesības varēs izmantot, ja sarunas neatbildīs tiem nosacījumiem, kādi tika panākti. Tāpēc arī Ministru kabinets šodien nolēma, ka Reirs regulāri informēs valdību par sarunu gaitu un Grieķijas uzņemto saistību izpildi. Latvija vēlas, lai Grieķija dod skaidru signālu, ka reformas tiks īstenotas un aizdevums tiks atdots,» uzsvēra valdības vadītāja.
Savukārt Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss atzina, ka ES lēmumu pieņemšanā darbojas konsensus princips. «Visām eirozonas valstīm ir kopīgi jāvienojas par kopīgu politiku. Mums tā ir liela atbildība sekot līdzi visam, kas notiek. Latvijas prioritāte ir, ka Grieķija veic trīs gadu programmu, kas paredz, ka šajā laikā Grieķija atgriezīsies finanšu tirgos. Lai tas notiktu, Grieķijai ir jāveicina ekonomika, ko var panākt ar reformām. Latvija sekos līdzi Grieķijas reformu ieviešanai,» uzsvēra FM eksperts.
Vaicāta, vai Grieķijai būs pa spēkam veikt reformas, Straujuma atzina: «Es dotu 50 pret 50, ka aiziesim līdz galam.» Pēc viņas teiktā, Grieķijas valdības apņemšanās veikt plašās un smagās reformas būs grūts process. Grieķija uz izaugsmes ceļa nenostāsies trīs gadu laikā - kā Latvija -, bet tas prasīs vairākus gadus, norādīja Ministru prezidente. LETA