Neizpilde izglītībā
Četru gadu laikā Latvija nav izpildījusi tikai vienu rekomendāciju - 2013. gadā, un tā attiecās uz reformām augstākajā izglītībā un pētniecībā. Līdzīgā situācijā, kad kāda no rekomendācijām nav izpildīta, bijusi vēl tikai Bulgārijai un Maltai. Savukārt tas nozīmē - šajās valstīs, tajā skaitā Latvijā, joprojām nav noslēgti līgumi par struktūrfondu apguvi. EK pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis teic, ka Latvijai ir visas iespējas šogad no līdzīga scenārija izvairīties, taču ļoti daudz kas būs atkarīgs no nākamās valdības darbiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktore Agrita Kiopa uzsver, ka šī gada rekomendācija arī izglītības nozarē būs izpildīta - jau apstiprināta stratēģija, kas nosaka inovāciju ekonomisko potenciālu, sagatavotas zinātnisko institūtu strukturālās reformas, kā arī no nākamā gada darbu sāks neatkarīga augstskolu akreditācijas iestāde. A. Kiopa gan norāda, ka ieviest EK ieteikumus ir ļoti sarežģīti, jo pārsvarā tie visi prasa strukturālas reformas attiecīgajā nozarē. Tas nozīmē, ka iesaistās arī sabiedriskās organizācijas, augstskolas, arodbiedrības un panākt vienprātību ne vienmēr ir vienkārši. Tāpat traucē arī nepietiekamais finansējums, jo krīzes sekas vēl joprojām ir jūtamas.
Vērtēšana ir sarežģīta
EK rekomendācijas ir gana vispārīgas - tās nesatur nekādus kvantitatīvus rādītājus. Taujāts, kā novērtēt un izmērīt, piemēram, ieteikuma «uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību» izpildi, M. Zemītis atzīst, ka vērtēšanas process ir sarežģīts. Ir pieci kvalitatīvi novērtējumi, no «izpildīts» līdz «neizpildīts». Taču pa vidu var būt arī tādi vērtējumi kā, piemēram, «ierobežots progress». Tādu pērn Latvija saņēma, piemēram, par enerģētikas jomu.
Lai gan rekomendācijas tiek sniegtas katru gadu, to izpilde ir daudz laikietilpīgāka. Tā, piemēram, ir skaidrs, ka enerģētikas jomas rekomendācija, kas paredz paātrināt gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu ar kaimiņu dalībvalstīm attīstību, nav izpildāma vienā gadā. M. Zemītis skaidro, ka tieši tādēļ šī rekomendācija saglabāsies arī 2015. gadā, bet par šo gadu tiks vērtēts, vai konkrētajā jomā vispār ir kaut kas darīts - vai ir pieņemti kādi normatīvie akti, noslēgtas vienošanās utt.
Vērtējumu par katru rekomendācijas jomu sniedz attiecīgais EK ģenerāldirektorāts, un tas balstās uz normatīvo aktu analīzi, valdības informatīvajiem ziņojumiem, budžetu, sarunām ar iesaistītajām pusēm - politiķiem, izpildvaru, sabiedriskajām organizācijām un arodbiedrībām. Tieši tādēļ novērtējumā izšķiroši svarīgs būs nākamā gada budžets un tā sadale. Turklāt tiks vērtēts ne tikai finansējuma apjoms konkrētiem mērķiem, bet arī tā izlietojums.
Politiskās diskusijas
Viena no šā gada rekomendācijām, par kuru Latvijas politiķiem ir visvairāk vienprātības, skar tieši nodokļu jomu. Latvijai tiek ieteikts «turpināt centienus vēl vairāk samazināt nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem». Jāteic, ka teju visas lielākās partijas savās programmās sola palielināt neapliekamo minimumu, celt minimālo algu vai abus kopā.
Gana daudz ideju partijām ir arī par veselības aprūpes finansēšanas reformēšanu, par to gan būs jāvienojas jau nākamajai valdībai. Smagas diskusijas gaidāmas tieslietu jomā saistībā ar valsts uzņēmumu pārvaldību, galvenās domstarpības ir par uzņēmumu padomju atjaunošanu. Arī enerģētikas jomā vērojama viedokļu dažādība, kā vislabāk sasniegt izvirzītos mērķus.
Sarunas ar EK par rekomendāciju ieviešanas gaitu plānotas novembrī, bet galīgais novērtējums gaidāms nākamā gada pavasarī.