Personificēta uzskaite veselības apdrošināšanā izmaksās dārgāk, jo paredz papildu resursus gan izstrādei, gan pati par sevi šī uzskaite ir dārgāka un paredz uzraudzību visā darbības laikā, taču V. Keris uzsver, ka izskanējušas runas par iespēju ieviest represīvas metodes, vēršoties pret apdrošināšanas iemaksu neveicējiem, liedzot tiem saņemt kādu no pakalpojumiem.
Taču tas nebūs risinājums ilgtermiņā, jo draud risks samazināt medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kas tagad jau tā ir zema. «Jau tagad esam uz robežas, kad veselība ir pieejama tikai bagātajiem. Nevaram saīsināt rindas, nevaram samazināt pacientu līdzmaksājumus, nevaram palielināt mediķiem algas. Bet pārmaiņas ir nepieciešamas,» skaidro Keris.
Viņš atgādina, ka ir nozares, kuras pilda reprezentatīvu, nevis cilvēku dzīvības glābjošu funkciju, un saredz iespēju papildu līdzekļus veselības aprūpei rast tur.
«Nesen atklājās, ka dažās ministrijās mētājas ap 50 miljoniem eiro, kas nez kāpēc nav tikuši iztērēti. Tātad nevar teikt, ka naudas nav. Šāda summa veselības jomā būtu labs ieguvums, kaut neliels - bet tajā pašā laikā budžeta deficīts tiek paredzēts 35 miljoni, tieši atdodot tos veselībai. Tātad reorganizācija ir vajadzīga ne tikai veselības nozarē atsevišķi, bet pārskatot visu valsts budžetu kopumā,» uzskata Keris. Viņš atgādina, ka kultūras, iekšējās un ārējās drošības jomā tērējam teju kā vidēji visas Eiropas valstis no IKP, taču taupīšana uz veselības jomas rēķina ir īstermiņa domāšana.
«Mēs sliktās veselības aprūpes dēļ ik gadu zaudējam ap 4% darbspējīgo iedzīvotāju. Maksājam par viņu ārstēšanu un tajā pašā laikā zaudējam nodokļus, ko viņi varētu maksāt, ja aprūpi būtu saņēmuši savlaicīgi. Tādējādi netiešā veidā ir apdraudēta arī valsts drošība,» ir pārliecināts Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs.
Viņš atgādina, ka valdībai intensīvāk jācīnās ar ēnu ekonomiku, bet darbaspēka nodokļus celt neiesaka - Latvijā tie jau tā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.