To komisijas sēdē apstiprināja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kurš jūtot šo atbalstu. Ministram jau iepriekšējās valdības laikā ir uzdots līdz 1. jūlijam sniegt valdībā ziņojumu par iespējamajiem veselības apdrošināšanas sistēmas variantiem.
Ministru kabineta deklarācijā Māra Kučinska (ZZS) valdība ir apņēmusies izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Pērnajā rudenī Vienotība, kad tā vēl bija valdošā partija, savā Latvijas simtgades plānā kā vienu no mērķiem pieteica veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, nozares finansēšanai novirzot 3% no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Pirms vairākiem gadiem Laimdotas Straujumas (Vienotība) pirmās premjerēšanas laikā, kad veselības ministre bija Ingrīda Circene (Vienotība), valdība jau bija iesniegusi Saeimā veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru parlaments bija konceptuāli atbalstījis un atbildīgā komisija jau sagatavojusi arī izskatīšanai 2. lasījumā. Tas paredzēja veselības nozares finansējumu sasaistīt ar ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas nozīmētu, ka tiesības uz valsts finansētu veselības aprūpi būtu šā nodokļa maksātājiem. Izņēmums ir neatliekamā un cita veida medicīniskā palīdzība, kas nekavējoties jāsaņem ikvienam iedzīvotājam. Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalās starp valsti un pašvaldībām, kurās nonāk lielākā daļa - 80%. Taču toreiz ministrei I. Circenei nebija politiskā atbalsta, kādu tagad savam partijas biedram G. Belēvičam sola premjers M. Kučinskis. Sistēmas ieviešanā tagad ir ieinteresēta arī Vienotība.
Pret piedāvāto finansēšanas modeli toreiz protestēja mediķu organizācijas, kuras arī tagad nesteidz piekrist pārmaiņām. Šonedēļ Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē bijusī ministre I. Circene, kura 2014. gada jūlijā atkāpās no amata, atgādināja, ka tas bija arī priekšvēlēšanu laiks un politiķi nespēja izšķirties par nepopulāriem lēmumiem. «Ja kāds nemaksā nodokļus, tad viņš nebalsos par tiem, kuri tagad liks tos maksāt,» sacīja bijusī ministre. Viņa tajā laikā ilgstoši slimoja un nevarēja aizstāvēt projektu. Ja būtu pieņemts veselības aprūpes finansēšanas likums un tas stātos spēkā 2014. gada 1. jūlijā, kā bija plānots, tad veselības nozarei paredzētais finansējums šajā gadā būtu sasniedzis 3,7% no iekšzemes kopprodukta, tuvojoties mērķim - sasniegt 4,5%. Tas nozīmētu arī mediķu algu palielinājumu un pacientu līdzmaksājumu samazināšanos. «Taču tur ir vajadzīga politiskā griba,» piebilda I. Circene.
Premjers M. Kučinskis Dienai trešdien atzina: «Tas ceļš, ko Ingrīda Circene sāka, bija labs. Taču viņa palika vientuļa.» Tagad ir cita situācija un kopā strādā pārstāvji no Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas. Taču līdz diskusijām valdībā par labāko iespējamo obligātās veselības apdrošināšanas modeli Finanšu ministrija vēl veiks auditu Veselības ministrijā, lai izvērtētu, cik efektīvi līdz šim tiek izlietots veselības nozares finansējums, piebilda premjers. Finanšu ministrija šo vērtējumu sola sniegt maija beigās.
Līdzīgi kā bijušajai ministrei I. Circenei, arī G. Belēvičam būs jāspēj izskaidrot savas ieceres mediķu organizācijām, lai to pretestības dēļ tās netiek nobremzētas. «Katrai organizācijai ir savas intereses un savs lobijs, bet ar tām ir jārunā,» sacīja M. Kučinskis, kurš diskusijas minēja kā vienu no priekšnoteikumiem reformas īstenošanai. Ir jau izveidotas vairākas starpnozaru darba grupas, vienu grupu veido arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tās visas vērtēs iespējami labāko veselības finansēšanas scenāriju. Vienu no ekspertu grupām vada G. Belēvičs, kurš plāno ar sagatavoto modeli iepazīstināt arī Pasaules Veselības organizāciju.
Politiķiem būs jāvienojas, vai tas ir jauns nodoklis vai kāda nodokļa pārdale, sacīja veselības ministrs. Savukārt Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna (Vienotība) norādīja, ka ministrija vēlas sagaidīt veselības nozares budžeta izlietojuma auditu, taču tā varētu atbalstīt sociālā nodokļa daļas novirzīšanu veselības aprūpei. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Saeimas komisijas sēdē uzsvēra, ka veselības apdrošināšanai noteikti ir jābūt nevis privātās rokas, bet valsts kontrolē, kā arī ir skaidri jādefinē pakalpojumu grozs. Tam piekrīt gan veselības ministrs, gan premjers. G. Belēvičs vēlas panākt, lai līdz gada beigām obligātās veselības apdrošināšanas sistēma būtu pieņemta un nākamajā gadā varētu sagatavoties tās ieviešanai no 2018. gada.