«Kritēriji darba izvēlē joprojām grozās ap izdzīvošanas vajadzībām, un, salīdzinot ar 2012. gada datiem, šī tendence vēl vairāk saasinās. Primārais kritērijs - atalgojums - vairāk nekā divas reizes apsteidz ar darba saturu saistīto aspektu - interesants darbs. Tas ierobežo uzņēmumu iespējas fokusēties uz darbinieku kompetenču un konkurētspējas attīstību, jo, kamēr tik lielam strādājošo skaitam galvenās rūpes ir ikdienas tēriņu segšana, nevaram cerēt, ka cilvēki jutīsies droši darba tirgū un izvēlēsies iespējas, kas ļauj pilnveidoties un būt pieprasītiem darba tirgū visas dzīves laikā,» teic DNB bankas Personāla pārvaldes vadītāja un viceprezidente Dace Kauliņa.
Ja jāizvēlas starp vairākiem darba piedāvājumiem, respondenti vadās pēc lielākās algas, tad seko sociālās garantijas, prēmiju, bonusu esamība un amata atbilstība specialitātei un zināšanām. Samērā reti kā arguments ir iespēja gūt jaunas zināšanas un strādāt starptautiskā vidē.
Pētījuma dalībnieki vērtēja arī kopējo darba drošības līmeni Latvijā, un 51% aptaujāto to raksturo kā sliktu, bet 31% domā pretēji. Lielākā daļa gan uzskata, ka pēdējos piecos gados tas vai nu palicis nemainīgs, vai uzlabojies. Visbiežāk aptaujātie darbā saskaras ar tādiem veselībai potenciāli bīstamiem apstākļiem kā darbs vienā pozā (27%), garas darba stundas (26%), darbs ar datoru (24%), liela fiziskā slodze (21%), caurvējš (20%), liela garīgā slodze (19%) un darba pienākumu pildīšana savā brīvajā laikā (19%).