Zināms pamats šādam jautājumam ir noteikti, jo, lai izaudzētu eglīti, ir jāpatērē kaut kādi resursi vairāku gadu garumā, tās transportēšana, tirdzniecība un galu galā arī utilizēšana kaut ko maksā gan naudā, gan ietekmes uz vidi veidā. Man personīgi nebūtu nekādu argumentu par labu plastmasas eglei, ja raugāmies no emocionālā un estētiskā viedokļa, taču, kā izrādās, ASV ir tikusi veikta dabiskās un mākslīgās eglītes dzīves cikla analīze, kas redzama te: www.christmastreeassociation.org. «Secinājums - daudz kas atkarīgs no tā, kur egli pērk, kā atved, kur izmet. Īstā eglīte gandrīz visās pozīcijās atstāj mazāku ietekmi uz vidi, bet, ja mākslīgo egli izmanto vismaz četrus gadus, abas klimatam vienlīdz labas,» atsaucoties uz pētījumu, norāda Jana Simanovska. Patiesībā tas izbrīna, jo, visticamāk, plastmasas egle tiek ražota Ķīnā, izgatavošanas procesā radot daudz atkritumu un piesārņojuma, kā arī tiek transportēta lielus attālumus pa pasauli un nav zināms, vai ir pārstrādājama.
Jebkurā gadījumā visprātīgāk izvēlēties tādus produktus un pakalpojumus, kas izauguši, tapuši maksimāli dabiski un tuvu. Kā jau katru gadu, arī šoziem a/s Latvijas valsts meži apsaimniekotajos mežos katra ģimene drīkst nocirst vienu eglīti, kas garumā nepārsniedz trīs metrus, bet celma caurmērs nepārsniedz 12 centimetru. Latvijas valsts meži visā Latvijas teritorijā apzīmēti ar plāksnīti - LVM īpašuma zīmi. To jāmēģina ieraudzīt stigu un ceļu malās: uz dzeltena fona attēlots LVM logotips.
Eglīti drīkst cirst meža ceļu un grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Taču ne jaunaudzē - tur tai vēl jāaug, arī jauktā jaunu koku mežā ne. Tāpat jālūko, vai taciņa nav ievedusi citu īpašnieku mežos, publiskos dabas parkos vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas apzīmētas ar ozollapu. Protams, došanās ar auto pēc egles tās ieguves procesu sadārdzina un atstāj arī ietekmi uz vidi, taču, ja plānots pavadīt laiku kaut kur ārpus pilsētas vai egles ieguvi pārvērst par dabas izziņas pasākumu kopā ar bērniem, noteikti ir vērts pašam atrast savu svētku koku.
No LVM dabas speciālistiem uzzināju arī interesantas nianses par to, kas jādara, lai egle telpā pēc iespējas ilgāk saglabātos svaiga un nenobirtu: pirms likšanas aukstā ūdenī tās stumbra daļa jāatbrīvo no mizas, jāiezāģē un uz mirkli jāiegremdē verdošā ūdenī; augs vienu dienu jāpatur ūdenī, kam pievienots glicerīns, aspirīns vai pāris karošu cukura, bet pēc tam jāievieto šķīdumā, kuru pagatavo, vienam litram ūdens pievienojot divas tējkarotes citronskābes, vienu ēdamkaroti želatīna un divas ēdamkarotes krīta pulvera.
Lai dabai draudzīgi un sirsnīgi svētki!