«Pamatīga kūla sevī glabā daudz ziemotāju. Kamēr zeme ir sasalusi, ļaunums ir mazāks, taču, kad no tās sāk līst ārā pārziemojušās radības, postījumi kļūst krietni nopietnāki. To apmēri mērāmi tūkstošos nāvju uz vienu kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka, ja nodedzina hektāru, aiziet bojā neaptverams skaits dzīvību,» paskaidro V. Spuņģis. Viņš stāsta, ka cilvēki reizēm kā argumentu min kaitēkļu iznīcināšanu, taču tā nav patiesība - tie lauku vidū dzīvo maz. Biežāk sadeg tieši ķirzakas, vardes, zirnekļi, skudras, putnu un zaķu mazuļi, kā arī citas neaizsargātas radības. «Arī viengadīgie augi aiziet bojā. Dedzināšanas ietekmē samazinās augu sugu sastāvs. Pieaug agresīvu augu īpatsvars, piemēram, smiltāju ciesai patīk izdegušas vietas, tā ir asa un nevienam nepatīk pretēji tauriņziežiem, piemēram, āboliņam, kurš izdedzinātā vietā neaugs,» rezumē docents.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste atklāj, ka iestāde cenšas izglītot sabiedrību, taču tam trūkst finansējuma. Viņa arīdzan uzsver, ka tā nav latviešu tradīcija un mēs neesam vienīgie grēkāži: «Šī tendence izplatīta gan kaimiņvalstīs, gan citur, piemēram, tikpat liela problēma tā ir Bulgārijā un Rumānijā. Būtībā tās ir bijušās Padomju Savienības valstis, kur šis ieradums diemžēl arvien ir dzīvs.»
VUGD pārstāve norāda, ka, tuvojoties sezonai, ugunsdzēsēju mašīnas tiek aprīkotas ar īpašām pletnēm: «Kūlas ugunsgrēkus ļoti reti iespējams dzēst ar šļūteni, tie parasti notiek kaut kur pļavas vidū bez piebraucamiem ceļiem. Ugunsdzēsēji tad iet un sit liesmu nost ar šīm pletnēm.»
Pērn Latvijā reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki, kuros nodega 33 ēkas, četras automašīnas un cieta trīs cilvēki. Kopumā izdega 3256 hektāri teritorijas.
Kūlas dedzinātājiem paredzēts naudas sods no 200 līdz 700 eiro. Bez ievērības neatstāj arī tos, kas pieļauj, lai viņu lauki būtu nesakopti, tādējādi sekmējot tālāko rīcību. «Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī,» uzsver VUGD.