Ko dari Gandrā, un kā tas saistīts ar kāpšanu?
Organizēju pasākumus, tā teikt, no idejas līdz īstenošanai, tagad strādāju pie vasaras ekspedīcijas, kas trīs dienas augustā notiks Kurzemes pusē, tur būs ļoti interesanti uzdevumi! Vadu grupas, kad dodamies uz ārzemēm pārgājienos. Gandrs ir arī mans sponsors un atbalsta manu sirdslietu, kas ir kāpšanas sports, un tas pēc būtības - līdzīgi kā dažādās vieglatlētikas disciplīnas - ir daudzfunkcionāls. Esmu universāls sporta alpīnisma cienītājs, jo man patīk un padodas viss - ātrā kāpšana, grūtā kāpšana, bolderings, sporta alpīnisms. Ir izdevies visās disciplīnās startēt ar labiem rezultātiem - Latvijas un Baltijas čempionātā, tāpat arī Krievijas čempionātā, uzvarot sporta alpīnismā gan komandas ieskaitē, gan individuāli. Kad gatavojos sezonas sacensībām, katru dienu esmu treniņos. Sezona ir no janvāra līdz maija beigām. Kāpšana man jau ir dzīvesveids: agrāk ar treneri plānojām treniņu grafiku, tagad man kāpšana ir arī darbs, ikdienas aktivitāte un hobijs - viss vienā kokteilī. Gandrā mācu arī citiem - nododu savas zināšanas jaunajai paaudzei un arī mācu pieaugušos. Gandra tornis ir vaļā no marta līdz oktobrim. Šeit strādāju par instruktoru, un tornis ir atvērts darbdienās no 10.00 līdz 20.00, brīvdienās no 10.00 līdz 18.00. Katrs var nākt un pamēģināt, kas ir kāpšana. Tā kā manas treniņu gaitas aizsākās Bērnu un jauniešu centrā Daugmale pie treneres Ilonas Purmales, viņa man iemācīja kāpšanu, sporta alpīnismu un sporta tūrismu, arī tagad mana pamata treniņu vieta ir Daugmale, kas atrodas Ķengaragā, netālu no Doles. Lai treniņa process būtu bagātīgāks, trenējos kāpšanas zālēs Lomonosova ielā un pie t/c Alfa.
Vai sanāk arī aizbraukt uz kalniem pakāpt?
Agrāk biju ļoti aizņemts ar sacensībām, bet tagad jau uz kalniem dodos daudz biežāk. Man patīk sarežģītāki maršruti, nevis uziet pa kalnu taciņām līdz virsotnei. Esmu bijis Materhornā, kas ir viena no sarežģītākajām Alpu virsotnēm. Kaut uzkāpām pa klasisko maršrutu, kas arī ir gana sarežģīts, gribētos uzkāpt vēlreiz Materhornā pa citu, grūtāku maršrutu. Tāpat vienmēr ceļojot meklēju klintis un iespējas pakāpt. Starp citu, ir iespējas kāpt arī tepat Latvijā - Bauskā Jumpravmuižas klintis ir aptuveni septiņus metrus augstas un atrodas upes krastā netālu no pils. Agrāk tur notika alpīnisma sacensības, kas tagad ir pārceltas uz Valmieru, jo Bauskas klintīm ir privātīpašnieks, kam nepatīk komerciāli. Igaunijā klintis ir ziemeļu piekrastē no Narvas līdz Tallinai, tur ir atklātais dolomīts un vairākas vietas, kur var kāpt. Vistuvākās klintis ar garākiem un sarežģītiem maršrutiem ir Polijā, Somijā un Zviedrijā. Man pašam visiecienītākās kāpšanas vietas ir Itālijā Dolomītu kalnos netālu no Milānas. Via ferrata (kāpšana pa speciāli iekārotu maršrutu klintīs) noder izklaidei un ir skaisti, lai atpūstos no ikdienas treniņprocesa. Pirms kāda laika vedu bērnu grupu, kas trenējas kāpšanas sportā, bijām 40 cilvēku, mūsu treniņprocess bija kāpšana klintīs, bet, kad vajadzēja atpūsties, mēs gājām via ferrata. Tā ir tiešām iespēja sajust kalnu burvību, noķert vēju, vizuāli izbaudīt kalnus.
Parasti kāpēji, kāpjot sarežģītos maršrutus klintīs, tur arī nakšņo, karājoties virvēs. Vai to esi mēģinājis?
Uz sienas neesmu nakšņojis, bet tas man liekas interesanti. Līdz šim maršrutos, kas ir kāpti, esam iekļāvušies vienā dienā. Ir bijušas arī ļoti garas dienas - kāpjot 18 stundu no vietas. Krimā pasaules čempionātā notika šāda veida kāpšanas sacensības, kurās maršruta iziešanai it kā vajadzēja gulēt uz sienas un citas komandas to arī darīja, bet mēs izgājām vienā, garā dienā. Pasaules čempionātā ieņēmām piekto vietu. Pārstāvēju Latvijas izlasi, un tas ir labs rādītājs valstij, kurā īsti nav klintis, kur trenēties garu maršrutu kāpšanai.
Vai jau apsver iespēju gatavoties dalībai olimpiskajās spēlēs?
Jā, tā ir unikāla iespēja. Un šo jautājumu man uzdod daudzi. Es noteikti gribētu, un šis būtu pēdējais brīdis, kad arī vecuma ziņā es varētu startēt. Kāpšanā vislabākie rezultāti ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem, tā kā esmu šajā nišā pa vidu (25 gadi), vēl varu cerēt uz labiem rezultātiem, startējot olimpiādē. Tā būs kā daudzcīņa - bolderings, grūtā kāpšana un ātrā kāpšana.
Kā ir ar finansējumu šādam tomēr nestandarta sporta veidam?
Man, uzrādot labus rezultātus un pierādot sevi, šobrīd par finansiālo pusi nav jāuztraucas, jo dalību dažādās sacensībās sponsorē vai nu Gandrs, vai Daugmale, vienkārši jātrenējas un jāvelta laiks kāpšanai. Citi, kas sevi nav pierādījuši ar tik labiem rezultātiem, par dalību sacensībās maksā paši, vai klubs atbalsta kādu daļu.
Vai interesē kāpšana Everestā?
Nezinu gan, jo pasaulē ir vēl daudzi citi lieliski maršruti, kas ir sarežģītāki, piemēram, K2 (8611 metru augsts, otrs augstākais pasaulē, atrodas uz Ķīnas un Pakistānas robežas). Man patīk pa grūtākiem maršrutiem tikt līdz virsotnei un gribētos arī atklāt kādu jaunu maršrutu, pa kuru vēl neviens nav gājis.