Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Krievu TV kanāli svin uzvaras gājienu

Jūlijā visvairāk skatīto televīzijas kanālu pirmajā trijniekā notikušas būtiskas izmaiņas, pirmajā vietā ierindojoties Pirmajam Baltijas kanālam, otrajā - NTV Mir Baltic, trešajā - TV3, liecina pētījumu kompānijas TNS apkopotie dati. Eksperti uzskata, ka pāragri uztraukties un spriest par skatītāju tendenču maiņu, taču gluži bez ievērības minēto faktu arī nevarot atstāt.

«Varētu teikt, ka šai līderībai ir sezonāls raksturs. Šobrīd ir nesezona, Latvijas kanāli samazina ražošanu, vasarā lielākoties tiek izmantoti atkārtojumi un programmas, kas neprasa ieguldījumus. Auditorija varētu atgriezties rudenī,» ir pārliecināta Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka. Viņa gan vērš uzmanību uz to, ka «tukšais periods» rada pārmaiņas skatītāju ieradumos, proti, «ja auditorija pārslēdzas uz šiem kanāliem, tas pieradina pie konkrētās pogas».

Līdzīgās domās ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aija Dulevska. Viņasprāt, situāciju spētu mainīt budžeta palielināšana sabiedriskajiem medijiem: «Dati rāda, ka šos kanālus skatās arī latviešu auditorija tā iemesla dēļ, ka viņiem nav ko skatīties vietējos kanālos. Mums ir jāpievērš uzmanība, lai sabiedriskie mediji spētu nodrošināt pietiekamu saturu, kas, protams, ir finanšu jautājums.» Viss varētu mainīties jau tuvējā nākotnē, jo politiķi, kas lemj par budžetu, ļoti labi apzinoties pašreizējo situāciju. Tā kā šādi dati novērojami pirmo mēnesi, par tendencēm esot lieki runāt, taču varot saprast cilvēkus, kas labprātāk skatās svešzemju saturu: «Visiem gribas labu, kvalitatīvu, interesantu saturu. Ja mēs neliekam neko pretī, nevaram vienkārši liekulīgi teikt, ka tas ir slikti, ka latvieši skatās šos kanālus. Nevaram nosodīt cilvēkus par viņu izvēli.»

Lai gan skaidrs, ka patērētāju, kurš tiecas pēc interesanta satura, nosodīt nevar, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa uz auditorijas plūsmas pārmaiņām skatās bažīgi: «Tas ir pamats satraukumam. Es teiktu, ka Latvijas mediji zaudē informācijas konkurencē. Būtu svarīgi, lai vietējiem medijiem būtu saikne ar sabiedrību. Mūsdienu drošības jautājumi ir cieši saistīti ar to, kā cilvēki uztver lietas, procesus. Globālā mērogā notiek sadursme starp pasaules redzējumiem, notikumu interpretācijām, mēs esam sadursmju krustpunktā.» Arī viņa piekrīt citu ekspertu teiktajam, ka šajā gadījumā jādomā par papildu finansēm, taču uzsver, ka ar austrumu kaimiņu resursiem konkurēt nevaram - Krievija 2016. gadā masu mediju atbalstam no budžeta piešķīrusi 61 miljardu rubļu, kas ir teju 870 miljonu eiro. Pētniece atzīmē arī to, ka pierobežas iedzīvotāji joprojām bieži vispār ir bez izvēles, tā kā tur vietējos kanālus neuztver vai uztver slikti.

Mediju uzņēmuma MTG TV Latvia vadītāja Baiba Zūzena iepriekš norādījusi, ka noturēt latviešus Latvijas mediju telpā ir regulatora atbildība. NEPLP padomes loceklis Ainārs Dimants gan noraida pārmetumus: «Regulators jebkurā valstī ir neitrāls, tāpat kā tiesa, darbojas vienīgi likuma ietvaros, pats likumus neizstrādā un nepieņem. Regulators, manuprāt, Latvijā savu darbu dara labi, jautājums - kāds ir regulējums, likuma rāmis? Par to savukārt atbild politikas veidotāji.» A. Dimants Dienai atklāja, ka B. Zūzena tiks uzaicināta sniegt paskaidrojumus par saviem izteikumiem. Komentēt jūlija datus par populārākajiem kanāliem eksperts nevēlējās, jo «viena mēneša rezultāti neko neparāda».

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?