«Varētu teikt, ka šai līderībai ir sezonāls raksturs. Šobrīd ir nesezona, Latvijas kanāli samazina ražošanu, vasarā lielākoties tiek izmantoti atkārtojumi un programmas, kas neprasa ieguldījumus. Auditorija varētu atgriezties rudenī,» ir pārliecināta Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka. Viņa gan vērš uzmanību uz to, ka «tukšais periods» rada pārmaiņas skatītāju ieradumos, proti, «ja auditorija pārslēdzas uz šiem kanāliem, tas pieradina pie konkrētās pogas».
Līdzīgās domās ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aija Dulevska. Viņasprāt, situāciju spētu mainīt budžeta palielināšana sabiedriskajiem medijiem: «Dati rāda, ka šos kanālus skatās arī latviešu auditorija tā iemesla dēļ, ka viņiem nav ko skatīties vietējos kanālos. Mums ir jāpievērš uzmanība, lai sabiedriskie mediji spētu nodrošināt pietiekamu saturu, kas, protams, ir finanšu jautājums.» Viss varētu mainīties jau tuvējā nākotnē, jo politiķi, kas lemj par budžetu, ļoti labi apzinoties pašreizējo situāciju. Tā kā šādi dati novērojami pirmo mēnesi, par tendencēm esot lieki runāt, taču varot saprast cilvēkus, kas labprātāk skatās svešzemju saturu: «Visiem gribas labu, kvalitatīvu, interesantu saturu. Ja mēs neliekam neko pretī, nevaram vienkārši liekulīgi teikt, ka tas ir slikti, ka latvieši skatās šos kanālus. Nevaram nosodīt cilvēkus par viņu izvēli.»
Lai gan skaidrs, ka patērētāju, kurš tiecas pēc interesanta satura, nosodīt nevar, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa uz auditorijas plūsmas pārmaiņām skatās bažīgi: «Tas ir pamats satraukumam. Es teiktu, ka Latvijas mediji zaudē informācijas konkurencē. Būtu svarīgi, lai vietējiem medijiem būtu saikne ar sabiedrību. Mūsdienu drošības jautājumi ir cieši saistīti ar to, kā cilvēki uztver lietas, procesus. Globālā mērogā notiek sadursme starp pasaules redzējumiem, notikumu interpretācijām, mēs esam sadursmju krustpunktā.» Arī viņa piekrīt citu ekspertu teiktajam, ka šajā gadījumā jādomā par papildu finansēm, taču uzsver, ka ar austrumu kaimiņu resursiem konkurēt nevaram - Krievija 2016. gadā masu mediju atbalstam no budžeta piešķīrusi 61 miljardu rubļu, kas ir teju 870 miljonu eiro. Pētniece atzīmē arī to, ka pierobežas iedzīvotāji joprojām bieži vispār ir bez izvēles, tā kā tur vietējos kanālus neuztver vai uztver slikti.
Mediju uzņēmuma MTG TV Latvia vadītāja Baiba Zūzena iepriekš norādījusi, ka noturēt latviešus Latvijas mediju telpā ir regulatora atbildība. NEPLP padomes loceklis Ainārs Dimants gan noraida pārmetumus: «Regulators jebkurā valstī ir neitrāls, tāpat kā tiesa, darbojas vienīgi likuma ietvaros, pats likumus neizstrādā un nepieņem. Regulators, manuprāt, Latvijā savu darbu dara labi, jautājums - kāds ir regulējums, likuma rāmis? Par to savukārt atbild politikas veidotāji.» A. Dimants Dienai atklāja, ka B. Zūzena tiks uzaicināta sniegt paskaidrojumus par saviem izteikumiem. Komentēt jūlija datus par populārākajiem kanāliem eksperts nevēlējās, jo «viena mēneša rezultāti neko neparāda».