Reaģējot uz milzīgo rubļa vērtības kritumu pirmdien, Krievijas Centrālā banka naktī uz otrdienu palielināja bāzes procentlikmju vērtību par 6,5 procentpunktiem līdz 17%. Tik straujš procentlikmju palielinājums Krievijā pēdējo reizi notika 1998. gadā, kad valsts pasludināja maksātnespēju. 15. decembrī rubļa vērtība nokritās gandrīz par 10%.
RIA Novosti ziņo, ka otrdienas rītā dolāra vērtība Krievijas valūtas biržā samazinājās līdz 58,59 rubļiem, eiro - līdz 72,9 rubļiem. Taču pēcpusdienā dolārs jau maksāja 80,1 rubli un eiro - 100,74 rubļus, kas nozīmēja, ka rublis pilnībā zaudēja vērtības pieaugumu, ko deva Centrālās bankas rīcības izziņošana.
Bloomberg citē Ņujorkas Firebird Management LCC partnera Jana Hāga teikto, ka Krievijas Centrālās bankas paziņojums liecina par «Krievijas ekonomiskās izaugsmes kapitulāciju finanšu sistēmas saglabāšanas priekšā.» Savukārt Alliance Bernstein analītiķis Slava Brjusovs saka: «Ir sajūta, ka Krievijā neviens nedomā par ekonomiku, prioritāte ir tikai rubļa vērtības krišanas apturēšana.»
Krievijas pilnvarotais uzņēmēju tiesību aizsardzībā Boriss Titovs intervijā radio Kommersant FM izteicis bažas par rubļa glābšanu, vienlaikus apdraudot ekonomikas attīstību: «Centrālbankas procentlikmes paaugstināšana nozīmē, ka visos biznesa plānos jāparedz šie 17% papildus ražojumu pašizmaksai, tam klāt vēl jāpieskaita komercbanku paņemtā daļa. Tātad, jārēķinās, ka reālā likme ir ap 20%.»