Kremļa cīņa ar nevēlamajiem kritiķiem ir leģitimēta, jo pērnā gada nogalē spēkā stājās likums, kas ārvalstu finansētām nevalstiskajām organizācijām noteica «ārvalstu aģentu» statusu, un paredz bargus sodus tām organizācijām, kas to labprātīgi neatzīst. Savukārt Krievijas pilsoņiem, kas sadarbojas ar šādām organizācijām, draud apsūdzības spiegošanā un dzimtenes nodevībā.
Klāt tikai viens medijs
Pirmdien Krievijas Ģenerālprokuratūras un nodokļu inspekcijas darbinieki ieradās iepriekš nepieteiktā «vizītē» vairāku nevalstisko organizāciju birojos galvaspilsētā Maskavā un citās pilsētās.
Likumsargi ieradušies pie vismaz 13 organizācijām, kuru vidū ir starptautiski pazīstamā Lielbritānijā bāzētā cilvēktiesību kustība Amnesty International, Vācijā dibinātie Gētes institūts un Konrāda Adenauera fonds, kā arī Krievijā zināmā Kustība par cilvēktiesībām, vēsta laikraksts RBK Daily.
Avots Ģenerālprokuratūrā izdevumam sacījis, ka pārbaudes organizācijās notiekot, lai «noskaidrotu to darbības likumību», jo «informācija, ko ir sniegušas pašas organizācijas, un dati, kas tiks iegūti šajās pārbaudēs, var atšķirties». Līdzīgi pārbaužu nepieciešamību komentēja arī Krievijas Tieslietu ministrija, kas tās pārrauga.
Vairākās pārbaudēs, kas notika Maskavā, klāt bija arī Kremļa kontrolētās televīzijas NTV filmēšanas grupas. NTV nereti ir demonstrējusi sižetus, kuros tiek nomelnoti Kremļa politiskie oponenti, tādēļ daudziem šķiet aizdomīgi, ka likumsargiem līdzi bija devušies tikai šī medija pārstāvji.
NTV pirmdien vakarā demonstrētajā reportāžā Kustība par cilvēktiesībām apsūdzēta kalpošanā ASV un Japānas valdības interesēs. Organizācijas vadītājs Ļevs Ponomarjovs prokuratūrai nosūtījis vēstuli, kurā pazīstamais cilvēktiesību aizstāvis pārbaudes nosaucis par nelikumīgām, jo prokurori neesot varējuši uzrādīt pierādījumus, ka viņa organizācija būtu pārkāpusi likumu.
Nepakļausies likumam
Pēdējā mēneša laikā tiesībsargājošās institūcijas veikušas pārbaudes vairāk nekā 2000 nevalstiskajās organizācijās, apgalvo Krievijas juristu asociācijas AGORA vadītājs un V. Putina pakļautībā esošās Kremļa cilvēktiesību padomes loceklis Pāvels Čikovs.
Viņš novērojis, ka šīs aktivitātes sākušās pēc tam, kad V. Putins pagājušajā mēnesī, uzrunājot Krievijas Drošības dienesta vadību, paziņoja, ka drošības iestādēm ir jāpievērš uzmanība organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu un «izdara spiedienu uz Krieviju», raksta aģentūra AP.
V. Putins vienmēr ar aizdomām ir izturējies pret nevalstiskajām organizācijām, jo īpaši amerikāņu finansētajām, kuras, viņaprāt, ir ASV instruments, ar ko iejaukties Krievijas iekšpolitikā.
Krievijas prezidents var būt gandarīts, ka viņa pasludinātajai cīņai ir kādi rezultāti, jo pērn septembrī darbu Krievijā pārtrauca ASV Starptautiskās attīstības aģentūra, jo Kremlis to apsūdzēja centienos ietekmēt vēlēšanas.
Cilvēktiesību aizstāvji ir pārliecināti, ka pašlaik notiekošo pārbaužu mērķis ir iegūt jebkādus pierādījumus, kas organizācijām uzdotu par pienākumu reģistrēties kā «ārvalstu aģentiem», kā to nosaka pērn pieņemtais likums.
Organizācijām, kas nepildīs šo nosacījumu, bez tiesas lēmuma var apturēt darbību uz sešiem mēnešiem, bet personām draud cietumsods līdz trim gadiem.
Krievijas vadošās nevalstiskās organizācijas, to vidū valstī vecākā cilvēktiesību organizācija Memorial, vēlēšanu novērošanas organizācijas Golos un Maskavas Helsinku grupa, paziņojušas, ka atteiksies reģistrēties kā «ārvalstu aģenti» un vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Satraukumu par pārbaudēm ir paudusi ASV vēstniecība Maskavā un Eiropas Cilvēktiesību komisija, bet Amnesty International paziņoja, ka tās «pastiprina apdraudējumu pilsoniskajai sabiedrībai».