Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Kredītu tirgus šogad var turpināt sarukt

Lai gan pēdējos gados Latvijas tautsaimniecībai izdevies samērā veiksmīgi attīstīties, pozitīvajām tendencēm nav izdevies apturēt jau vairāk nekā piecus gadus ilgstošo banku kredītportfeļa samazināšanos. Patlaban rezidentu kredītsaistības pret komercbankām sasniedz apmēram 13 miljardu eiro, kas ir apmēram par 38% mazāk nekā 2008.

gada trešajā ceturksnī, kad komercbanku aizdevumi Latvijā bija sasnieguši savu augstāko punktu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. No vienas puses, varam priecāties, ka parādu kļūst mazāk, no otras puses, veselīgs kreditēšanas pieaugums būtu stimuls ekonomiskajai attīstībai.

Tomēr pēdējos gados vērojamā ekonomiskās aktivitātes palielināšanās valstī tā arī nav spējusi veicināt kopējā kredītportfeļa pieaugumu, kas attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem kopš 2010. gada pirmā ceturkšņa jeb brīža, ko var uzskatīt par iepriekšējās ekonomiskās krīzes bedres dziļāko punktu, samazinājies par 31,2%. Tas vedina domāt, ka pašreizējam valsts ekonomikas dzinējspēkam - mājsaimniecību patēriņam - būs grūtības uzņemt apgriezienus, jo jaunu saistību vietā tiek risināts jautājums par iepriekšējo parādu dzēšanu, turklāt, lai to izdarītu, samērā pamanāma darbspējīgo iedzīvotāju daļa strādā aiz Latvijas robežām, līdz ar to kļūst par nākotnes kredītņēmējiem ārvalstu komercbankās.

Nav pieprasījuma

Komentējot pašreizējās tendences kreditēšanas jomā, komercbanku pārstāvji vērš uzmanību uz pieprasījuma trūkumu. Nordea bankas Kredītu analīzes daļas vadītājs Kaspars Dreimanis, raugoties uz pašreizējo dinamiku, prognozē, ka šogad kopējais banku izsniegto kredītu apjoms varētu samazināties apmēram par pieciem procentiem. Vienlaikus, raugoties uz pašreizējām tendencēm un ārējo vidi, kas kļuvusi nedrošāka, viņš neizslēdz vēl lielāku samazinājumu. Tiesa, pēc pašreizējām aplēsēm, tam nevajadzētu pārsniegt 10%. Runājot par to, kā bankām veicies no jauna izsniegto kredītu jomā, eksperts skaidro, ka, piemēram, juridiskajām personām šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laika periodu pērn no jauna izsniegto kredītu apjoms sarucis par 22%.

Trasta komercbankas vecākais finanšu analītiķis Konstantīns Šavkuņenko stāsta, ka visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot transportu, kreditēšanas apjomi nevedina domāt par optimismu. Turklāt viņš norāda uz vēl kādu nepatīkamu jaunumu, proti, vidējiem uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms bijis par 68% mazāks nekā pirms gada. Komentējot situāciju tautsaimniecības nozaru kontekstā, K. Šavkuņenko zina teikt, ka šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn būvniecībai un tirdzniecībai izsniegtais kredītu apjoms sarucis attiecīgi par 18% un 17%, savukārt apstrādes rūpniecībā tas krities par 15%.

Ekspertu teiktais lielā mērā norāda uz to, ka investīcijas tautsaimniecībā bremzējas un, ja šāda situācija saglabāsies ilgstoši, arī kopējā valsts ekonomikas un labklājības izaugsme sāks samazināties, tas likumsakarīgi arī privātpersonām ļaus aizņemties mazāk, tādējādi ekonomikā iegriežot savdabīgu negatīvu spirāli. Privātpersonām no jauna izsniegto kredītu apjoms šī gada pirmajos trijos mēnešos pieaudzis par diviem procentiem, taču šā gada pirmā ceturkšņa beigās no jauna piešķirto, bet neizsniegto kredītu apjoms ir par 30% mazāks nekā pirms gada, tas, pēc K. Dreimaņa domām, norāda uz iespējamu kritumu izsniegtajos kredītos turpmākajos mēnešos. Tiesa, statistikā atrodams arī kaut kas pozitīvs. K. Šavkuņenko norāda uz valūtas kursu svārstībām, kas bijušas labvēlīgas tiem, kuri kredītus ņēmuši ASV dolāros. Proti, ASV dolāra kritums šajā valūtā izsniegto saistību apjomu laika posmā no pagājušā gada pirmā ceturkšņa līdz atbilstošam laika periodam šogad ir samazinājies vairāk nekā par 100 miljoniem eiro.

«Var iztikt»

Attiecībā uz kredītu piesaisti uzņēmēju pārstāvji šobrīd būtiskas problēmas nesaskata un pret banku piesardzību aizņēmumu izsniegšanā izturas saprotoši. «Kreditēšana vienmēr zināmā mērā ir saistīta ar risku. Turklāt bankām patlaban jāpilda virkne drošības un finanšu prasību, ko nosaka gan starptautiskais, gan nacionālais tiesību regulējums, tāpēc tās, visticamāk, vēl piesardzīgāk nekā iepriekš vērtē savu risku un iespēju atgūt līdzekļus,» spriež Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa atsaucas uz Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas aplēsēm, saskaņā ar kurām kredītu pieejamība uzņēmumiem Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. LDDK pārstāve stāsta, ka bankas joprojām labprāt finansē uzņēmumus ar stabilu naudas plūsmu, taču sarežģījumi varētu būt uzņēmumiem, kas vēlas aizņemties līdzekļus uzņēmējdarbības sākšanai, jo tas ir saistīts ar daudz lielāku risku un attiecīgi - arī kreditēšanas cenu.

Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds pašreizējo situāciju kreditēšanas jomā vērtē lakoniski: «Var iztikt.» Arī viņš stāsta, ka lieliem uzņēmumiem ar stabilu naudas plūsmu lielu problēmu neesot. Grūtāk ejot mazajiem uzņēmumiem, taču īsākās vai garākās sarunās, piesaistot Garantiju aģentūru, jautājums par aizņēmumiem tiekot atrisināts. «Protams, ir uzņēmumi, kuriem ar naudas piesaisti ir ilgtermiņa problēmas, tomēr šobrīd nav tā, ka kāds no mūsu asociācijas uzņēmumiem grasītos aiziet bojā tāpēc, ka neizdodas tikt pie aizņēmumiem,» rezumē G. Strazds.

Bažas par likumdošanu

Kā vēl viens potenciāli bremzējošs faktors kreditēšanā varētu būt izmaiņas Maksātnespējas likumā jeb tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešana. Līdz šim bankas mājokļu iegādi ir kreditējušas ar samērā augstu finansējuma proporciju - pat līdz 90% no iegādes vērtības -, paļaujoties, ka aizdoto naudu aizņēmējs atmaksās no saviem regulārajiem ienākumiem. Pēc K. Dreimaņa domām, pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus, bankas vairs nevarēs paļauties uz ienākumu stabilitāti kā kredīta atmaksas avotu, tādējādi aizņemšanās nosacījumi kļūs daudz konservatīvāki, lai nodrošinātu, ka problēmu gadījumā pēc nodrošinājuma realizācijas izsniegtais aizdevums tiktu atmaksāts. «Praktiski tas nozīmēs būtiski mazāku finansējuma proporciju un daudz lielāku aizņēmēju līdzdalību mājokļu iegādes darījumos. Šobrīd būtu pāragri spekulēt par izmaiņām banku hipotekārajā kredītpolitikā, taču publiski izskanējušie minējumi pat par 40-50% aizņēmēju līdzdalību nešķiet nereāli skaitļi,» skaidro finanšu eksperts. Ņemot vērā samērā ierobežoto iedzīvotāju maksātspēju, tas diezgan droši nozīmētu pieprasījuma samazināšanos pēc hipotekārajiem kredītiem, vienlaikus negatīvi ietekmējot arī būvniecības un mazumtirdzniecības nozari.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kredīti

Latvijas komercbanku kredītportfelis 2014. gada pirmajā ceturksnī
Rezidentu kopējās saistības pret bankām: 13,06 miljardi eiro
No tā mājsaimniecībām: 5,84 miljardi eiro

Kredītu sadalījums pēc atmaksas termiņa
Vairāk par pieciem gadiem: 60,1%
No viena līdz pieciem gadiem: 21,8%
Līdz vienam gadam: 2,2%
Pieprasījuma kredīti: 15,8%

Kredītu sadalījums pa valūtām
Eiro: 95,09%
ASV dolārs: 2,26%
Cita valūta: 2,65%
Avots: FKTK

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?