Speciālisti gan atzīmē, ka jau izpildītos darbus tas nevarētu ietekmēt, kā arī neliegs publiskajos iepirkumos Latvijā piedalīties citiem ar apsūdzētajiem saistītajiem uzņēmumiem. Tikmēr pēc Igaunijas interneta izdevuma Postimees.ee ziņām O. Osinovskis pērn dividendēs no Skinest grupas uzņēmuma saņēmis 17 miljonus eiro, turklāt pērn oktobrī O. Osinovskis esot arī pārdevis lielāko daļu uzņēmuma Skinest Finants sev piederošo kapitāla daļu Krievijas uzņēmējam Pāvelam Prihodko, kuram tagad līdz ar to pieder 95% Skinest Finants kapitāla iepriekšējo aptuveni 30% vietā.
Apsūdzība arī Skinest
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu attiecībā pret LDz valdes priekšsēdētāju par kukuļa lielā apmērā − aptuveni 500 000 eiro - pieņemšanu. KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka valsts amatpersona pieņēma kukuli no privātpersonas saistībā ar LDz meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu. Latvijas tiesībsargājošās iestādes uzskatot, ka O. Osinovskis piekritis U. Magonim samaksāt 500 000 eiro, lai viņa firma LDz ritošā sastāva serviss varētu pārdot četras dīzeļdegvielas lokomotīves. Kopējā darījuma vērtība bijusi astoņi miljoni eiro. KNAB izmeklētājs rosināja saukt pie kriminālatbildības LDz valdes priekšsēdētāju par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu, bet privātpersonu par kukuļa došanu valsts amatpersonai par lēmuma pieņemšanu uzņēmuma interesēs. Tā kā izmeklēšanā konstatēts, ka kukuļdošana, iespējams, izdarīta juridiskās personas interesēs, šī kriminālprocesa ietvaros tika uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai, iepriekš informēja KNAB.
KNAB pārstāve Laura Dūša gan pauda, ka atbilstoši likumiem iestāde nav tiesīga atklāt ne fiziskās, ne juridiskās personas vārdu, pret kurām tiek veiktas izmeklēšanas darbības, tomēr norādīja, ka juridiskā persona šajā gadījumā ir ārvalstu komersants. No tā secināms, ka tas varētu būt kāds uzņēmums no Skinest Group, kurā ietilpst arī Skinest Latvija, Igaunijā strādājošais Skinest Rail un virkne citu meitas uzņēmumu Kazahstānā, Azerbaidžānā, Somijā, Krievijā, Lietuvā, Ukrainā, Gruzijā un Polijā.
L. Dūša pauda, ka piespiedu procesa piemērošana kriminālprocesa ietvaros pret juridisku personu ir jauna iespēja, ko tagad tiesībsargājošajām iestādēm ļauj Krimināllikums, kas nosaka, ka uzņēmumam tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos prokurors var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs izdarījusi fiziskā persona.
Ministrija neko nezina
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā atrodamā informācija liecina, ka kopš 2005. gada līdz šā gada martam Skinest Latvija viens pats vai paralēli citiem pretendentiem ieguvis pasūtījumus ap 20 dažādos iepirkumos, kur konkursa organizētājs bijis LDz, kā arī SIA LDz ritošā sastāva serviss, SIA L-Ekspresis, valsts a/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU). Savukārt uzņēmums Skinest Rail pērn novembrī paralēli citiem četriem uzņēmumiem jau pēc kukuļošanas skandāla atklāšanas uzvarējis LAU konkursā par tehniskā sāls piegādi par kopējo iepirkuma summu 20,1 miljons eiro.
Radušos situāciju un iespējamās konsekvences Diena lūdza komentēt Satiksmes ministrijai (SM), kas ir valsts kapitāla daļu turētāja uzņēmumos, kuru konkursos piedalījies vai piedalās kāds no Skinest grupas uzņēmumiem. Diena vēlējās uzzināt, vai SM plāno pieņemt kādus lēmumus, kas ierobežotu Skinest dalību procesā esošās iepirkuma procedūrās, kā arī, vai varētu tikt pārskatīti jau noslēgušies iepirkumu projekti, kur jau notikusi darbu izpilde. Tāpat SM tika lūgta informācija, vai Skinest piedalījies vai piedalās iepirkumos, kur bijis vai ir Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Diemžēl SM uz Dienas jautājumiem sniedza visai vispārīgas un nekonkrētas atbildes, rosinot šos jautājumus uzdot konkrētiem uzņēmumiem. «SM nav apkopotas informācijas par uzņēmuma Skinest dalību dažādos valsts un kapitālsabiedrību iepirkumos. SM ir valsts kapitāla daļu turētāja vairākās valsts kapitālsabiedrībās, kas pašas ir patstāvīgas juridiskas personas. Savā saimnieciskajā darbībā kapitālsabiedrības darbojas patstāvīgi. SM nav informācijas, ka Skinest būtu piedalījies kādā valsts iepirkumā ES fondu aktivitātē. SM pieminētajā kriminālprocesā nav iesaistīta un attiecīgi nekādā veidā nav oficiāli informēta par tiesībsargājošo instanču veiktajām procesuālajām darbībām attiecībā uz Skinest,» skaidro SM pārstāvis Aivis Freidenfelds.
Savukārt IUB pārstāvji uz Dienas jautājumu, vai būtu pamats pārskatīt jau noslēgušos konkursus, kur kāds no Skinest grupas uzņēmumiem piedalījies un jau izpildījis pasūtījumus, un kādas sekas tas varētu radīt, norāda, ka IUB var ietekmēt iepirkumu procesu līdz iepirkuma līguma slēgšanai, taču nav tiesīgs iejaukties jau noslēgtu līgumu izpildē. IUB norāda, ka jautājumi, kas saistīti ar līgumu izpildi, risināmi starp pusēm civiltiesiskā kārtībā saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem, Civillikumu un citiem normatīvajiem aktiem. Ja piespiedu līdzekļu piemērošana liedz uzņēmumam turpināt pildīt no līguma izrietošās saistības, puses var vienoties par līguma izbeigšanu. Strīdus gadījumā puses jautājumus par atbildību un iespējamo zaudējumu piedziņu risina tiesā. IUB arī skaidro, ka birojs izskata sūdzības tikai iepirkuma procedūras veikšanas stadijā, t. i., līdz līguma noslēgšanai. Ja iepirkuma procedūra beigusies (līgums noslēgts), citi potenciālie pretendenti nav tiesīgi apstrīdēt iepirkuma rezultātus IUB.
Vienlaikus IUB skaidro, ka gadījumā, ja pret kādu no Skinest grupas uzņēmumiem, kas šobrīd piedalās aktīvos iepirkumos, tiks piemēroti kādi ierobežojumi, šie uzņēmumi var tikt izslēgti no konkursa dalībnieku saraksta. «Publiskos iepirkumus regulējošie normatīvie akti paredz izslēgšanas nosacījumus, tajā skaitā noziedzīgos nodarījumus, par kuriem piegādātāji izslēdzami no iepirkuma procedūras, turklāt nosakot, ka tiesas spriedumam vai prokurora priekšrakstam par sodu par attiecīgo nodarījumu jābūt tādam, kas stājies spēkā un†kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. IUB konkrētās lietas kontekstā šobrīd nav saņēmis†informāciju no KNAB vai Ģenerālprokuratūras par piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Ja juridiskai personai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, piemēram, tiesību ierobežošana, tad tas izpildāms, ievērojot spriedumā vai prokurora priekšrakstā noteikto,» skaidro IUB pārstāvji.
Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Raivo Raudzeps pauda, ka gadījumā, ja piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek vērsts pret konkrētu uzņēmumu, no juridiskā viedokļa nebūtu pareizi vērst sankcijas pret citiem grupas uzņēmumiem, kuri nav izdarījuši pārkāpumus. Tas nozīmē, ka, piemēram, citiem Skinest grupas uzņēmumiem nevajadzētu rasties problēmām dalībai jebkādos publiskajos iepirkumos. Vienlaikus R. Raudzeps akcentē, ka arī pret KNAB lēmumā minēto juridisko personu sankcijas publisko iepirkumu jomā var vērst tikai tad, ja stājies spēkā jebkāda veida procesuāls lēmums. «Tādā gadījumā konkrētai juridiskai personai uz trim gadiem var tikt liegta dalība jebkādos publiskajos iepirkumos vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumos,» akcentē advokāts. Viņš gan uzskata, ka liegums var tikt īstenots tikai uz tiem projektiem, kuros iepirkuma procedūra vēl notiek vai arī kur lēmums par līguma izpildes tiesību piešķiršanu pieņemts, bet iepirkuma līgums vel nav noslēgts.
R. Raudzeps arī pauž, ka diez vai kāda rīcība iespējama attiecībā uz tiem projektiem, kas jau izpildīti un projekts noslēdzies. «Maz ticams, ka šādos gadījumos, ja līgums izpildīts korekti, būtu iespējams vairs ko mainīt. Līdzīgi ir ar izpildes procesā esošo projektu - ja līgums tiek kārtīgi pildīts, īsti nebūtu pamata to pārtraukt, ja vien tā iegūšanas procesā netiek konstatēti kādi likuma pārkāpumi vai koruptīvas darbības. Tad gan būtu pamats apstrīdēt šāda līguma juridisko spēku,» pauž jurists.
Viņš arī akcentē, ka gadījumā, ja pret uzņēmumu, kurš izpilda iepirkumā iegūtu projektu, tiek piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis - likvidēšana -, pasūtītājam rodas problēmas, jo jāmeklē komersants, kurš varētu izpildīt atlikušo projekta daļu. Ja šādā gadījumā, piemēram, notiktu reorganizācija un uzņēmuma pāreja, kurā ietilptu noslēgtais līgums, kas ir viens no tiesiskiem pamatiem, lai izdarītu būtiskus grozījumus publisko iepirkumu līgumā un aizstātu izpildītāju, uzņēmumu ieguvušajam komersantam (jaunajam izpildītājam) būtu jāatbilst visiem atlases kritērijiem, kas bija noteikti iepirkuma dokumentos, kā arī likumā noteiktajām prasībām.
Iepirkumi atbilst likumiem
Valsts a/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs norāda, ka saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības datiem LAU darījumu partneri ir Skinest Latvija un Skinest Rail, bet tie ir ļoti maznozīmīgi piegādātāji. «Vienīgais uz šo brīdi veiktais darījums ar Skinest Latvija mums ir šogad maijā par egļu brusu un dēļu piegādi. Šis darījums veikts kokmateriālu iegādes iepirkuma ietvaros, līgums noslēgts 2016. gadā 19. janvārī. Iepirkumā piedalījās divi pretendenti - trīs lotes par 27†900 eiro vinnēja cits uzņēmums, bet Skinest Latvija uzvarēja trīs mazākajās lotēs par kopējo līgumcenu - 14†000 eiro bez PVN. Līgums ir noslēgts uz vienu gadu,» skaidro V. Kononovs.
Savukārt ar Skinest Rail LAU noslēgta vispārīgā vienošanās lielāka iepirkuma ietvaros, taču nekāda seguma šīm darījuma attiecībām nav, jo uzņēmums LAU nekad nevienu piegādi nav veicis. «2015. gada 11. novembrī noslēdzām vispārīgo vienošanos par tehniskā sāls piegādi uz trīs gadiem par 20,1 miljonu eiro ar visiem pieciem pretendentiem, kas pieteicās konkrētajā iepirkuma procedūrā. Kad mums [ceļu uzturēšanas darbiem] nepieciešams sāls, veicam cenu aptauju. Skinest Rail tikai reizi vai divas atsūtīja savu piedāvājumu, bet tas nekad nav bijis lētākais, līdz ar to šis uzņēmums mums nekad nevienu piegādi nav veicis. Turklāt pēdējās cenu aptaujās Skinest Rail vairs nav piedalījies. Ja šim uzņēmumam tiks piemēroti kādi piespiedu līdzekļi, LAU darbību tas nekādā mērā neietekmēs. Par citu Skinest grupas uzņēmumu dalību LAU iepirkumos mums informācijas nav,» akcentē V. Kononovs.
Savukārt LDz pārstāvis Māris Ozols uzsver: «Kopš 2015. gada 6. augusta, kad KNAB veica kriminālprocesuālas darbības pret LDz bijušo prezidentu U. Magoni, Skinest Latvija LDz izsludināta atklāta konkursa Sliežu stiprinājumu piegāde rezultātā ieguvis līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar iepirkuma procedūras nolikumā noteikto piedāvājumu izvēles kritēriju - viszemākā cena. Līgums par sliežu stiprinājumu piegādi ar Skinest Latvija noslēgts 2016. gada aprīlī par kopējo summu 453†238,60 eiro. Iepirkuma procedūras noteikumi paredzēja kā piedāvājuma nodrošinājuma, tā arī līguma nodrošinājuma iesniegšanu. Iepirkuma procedūras gaitā no Skinest Latvija tika pieprasīta un saņemta Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa, kas apliecināja, ka Sodu reģistrā nav ziņu par Skinest Latvija un tās amatpersonai ar pārstāvības tiesībām piemērotiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem un administratīvajiem sodiem Latvijā. Iepirkuma procedūra tika finansēta no LDz budžeta līdzekļiem, nepiesaistot ES finanšu līdzekļus.» Citos LDz organizētajos publiskajos iepirkumos Skinest Latvija un Skinest Rail nav ieguvuši līguma slēgšanas tiesības, un LDz pašlaik nav aktuālu iepirkumu, kuros piedāvājumu būtu iesnieguši minētie komersanti, pauda LDz pārstāvis.