Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), atbildot žurnālistiem, noraidīja iespēju, ka tas būtu noticis, apzinoties šķēršļus, kādus varētu radīt viņas amatpersonas deklarācijas pārbaude. Tagad uz šo posteni plānots rīkot atklātu konkursu, piesaistot personāla atlases kompāniju.
«Mums vairs nav citas iespējas. Otrreiz mēs nevaram iet šo procesu,» Dienai skaidroja premjers Māris Kučinskis (ZZS), ar to domājot kandidāta meklējumus valsts pārvaldē. Viņš uzskata, ka Vienotība tagad būs līdzatbildīga par jauno situāciju. Tās iebildumu dēļ valdība pagājušajā nedēļā atlika I. Koļegovas apstiprināšanu.
Neesot pamata baidīties
M. Kučinskis un D. Reizniece-Ozola cilvēciski I. Koļegovu varot saprast. Ministre žurnālistiem piektdien stāstīja, ka saņēmusi I. Koļegovas iesniegumu, kurā viņa atzīst, ka pēdējo nedēļu laikā pati un arī ģimene piedzīvojusi emocionālu spiedienu. Redzot pretrunas koalīcijā, I. Koļegova apzinoties, ka viņai nebūs visu partiju atbalsta. Līdz ar to būtu grūti strādāt un īstenot pārmaiņas VID. Uz vaicāto, vai I. Koļegova nav nolēmusi nepretendēt uz amatu, jo deklarācijas pārbaude var atklāt reputācijai nelabvēlīgus faktus, D. Reizniece- Ozola atbildēja: «Nav nekādu jaunu apstākļu, lai būtu pamats baidīties.»
Bijušais finanšu ministrs, labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība), Dienai atgādināja, ka partija lūgusi veikt I. Koļegovas amatpersonas deklarācijas tematisko pārbaudi un vēlas sagaidīt arī tās rezultātus, bet «pēc tam lemsim, ko darīt». Vaicāts, vai pārbaudē atklātais var radīt šaubas arī par I. Koļegovas atbilstību tagadējam amatam Valsts vides dienesta vadībā, J. Reirs atbildēja, ka vispirms ir jāsagaida pārbaudes rezultāti. Premjers M. Kučinskis savukārt sacīja: «Tā nedrīkstētu notikt. Šis cilvēks nav to pelnījis. Vairāk nekā trīs gadus Inga Koļegova ir godprātīgi strādājusi.» Iepriekš premjers bija raksturojis I. Koļegovu kā principiālu vadītāju, kura nevienam neļaus apiet likumu. Var pieļaut, ka tā dēļ viņai, iespējams, ir arī nelabvēļi, kas varbūt ir ieinteresēti arī vadības maiņā Valsts vides dienestā.
Uz vaicāto, kāpēc interese par I. Koļegovas deklarāciju radusies tikai tagad, J. Reirs paskaidroja, ka visas deklarācijas pārbaudīt nav iespējams. Interese par to rodas tad, ja kādu amatpersonu paredzēts rotācijas kārtībā pārcelt citā amatā. Te jāatgādina, ka visos gadījumos tā nav. Piemēram, Solvita Zvidriņa no Veselības ministrijas ir pārcelta darbā par Valsts zemes dienesta vadītāju, taču par viņas deklarāciju nevienam interese neradās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) šajās divās nedēļās, kad notika diskusijas par viņa padotībā esošās I. Koļegovas pārcelšanu citā amatā, bija paņēmis atvaļinājumu. Tāpēc viņš Dienai nevēlējās komentēt šos notikumus. Uz vaicāto, vai I. Koļegova varēs palikt Valsts vides dienesta vadītāja, K. Gerhards atbildēja: «Inga Koļegova Valsts vides dienestu vada ļoti atbildīgi un profesionāli.» I. Koļegova aģentūrai LETA sacījusi, ka turpinās pildīt VVD vadītājas pienākumus un valsts pārvaldi pamest neplāno. «Es ļoti mīlu savu darbu, un patiesībā ir tā, ka es katru dienu cenšos darīt labāku dzīvi Latvijā,» teikusi I. Koļegova.
Konkurss būs ilgs
Šonedēļ koalīcija vienosies par jaunu konkursa izsludināšanu uz VID ģenerāldirektora amatu. Premjers paredz, ka tas būs ilgstošs process, jo ir noteikta kārtība, kādā notiek konkurss ar personāla atlases kompānijas piesaistīšanu. ZZS rosinās paredzēt jaunus konkursa nosacījumus, piedāvājot noteikt arī lielāku atalgojumu. Tādā gadījumā ir nepieciešamas izmaiņas likumā. Saeimā jau atrodas valdības iesniegtie likuma grozījumi, kas nepieciešami, lai veiktu VID reorganizāciju. Šī būs pirmā vasara kopš neatminamiem laikiem, kad Saeima nav sasaukusi nevienu ārkārtas sesiju, ko valdība arī nav lūgusi.
Iespējams, konkursā piedalīsies arī VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā, kura tagad pilda VID vadītājas pienākumus. Iepriekš D. Pelēkā noraidīja iespēju pretendēt uz šo amatu, bet pagājušajā nedēļā jau bija gatava apsvērt šādu iespēju. Pēc dažu politiķu domām, kāds viņu, iespējams, pierunājis. D. Pelēkā intervijā Latvijas Radio nesen sacīja, ka VID darbinieki, redzot notiekošo, ir satraukti, un tas viņu pamudinājis pārskatīt savu iepriekš noraidošo attieksmi. M. Kučinskis un D. Reizniece-Ozola joprojām uzskata, ka VID vajadzētu vadīt cilvēkam no malas «ar jaunu skatu un jaunu enerģiju». D. Pelēko par piemērotu kandidāti iepriekš uzskatīja arī Vienotība. Tagad J. Reirs nevēloties jaukties iekšā izvēlē, kas ir jāizdara citas nozares ministrei. Viņš tikai atgādināja, ka ikreiz, mainoties VID vadībai, līdz jauna ģenerāldirektora iecelšanai pagājuši pieci seši mēneši. Tagad tikai VID prestižs esot sagrauts, bet par to Vienotība neesot gatava uzņemties līdzatbildību.