Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, aktuālāks kļūst jautājums, kas notiks pēc 2020.†gada.
Jāsaka, ka uz jautājumu, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu. ES budžetu veido ES dalībvalstu iemaksas, un valstis labi zina, kuras iemaksā vairāk, nekā saņem (neto maksātāji) un kuras no ES budžeta saņem vairāk, nekā iemaksā (neto saņēmēji). Neto maksātāju nostāja ir nepiekrist nekam, kas palielinātu iemaksas ES budžetā, un jaunās vajadzības finansēt no līdzekļu pārdales budžeta iekšienē.
Latvijai pieejamais ES finansējums sastāv no divām daļām - viens finansējums (pamatā kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai) pēc noteiktiem kritērijiem tiek sadalīts dalībvalstīm, otra finansējuma daļa visām ES valstīm ir kopīga, un valstu institūcijas piedalās kopējos konkursos uz šo finansējumu.
Pašlaik var saskatīt šādus procesus, kas varētu ietekmēt jauno daudzgadu budžetu: pirmkārt, Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES, otrkārt, dominējošais viedoklis, ka ES budžets nav spējīgs risināt jaunos ES izaicinājumus, jo ir pārāk precīzi saplānots laika periodam uz priekšu, treškārt, uzskats, ka ES primāri jāfinansē pasākumi, kam ir «ES kopējā pievienotā vērtība».
Ir maz ticams, ka pēc 2020. gada neto maksātāji piekristu kompensēt finansējuma zaudējumu no Apvienotās Karalistes izstāšanās, tāpēc ES kopējais budžets būs mazāks. Var prognozēt, ka valstīm «iezīmētais» finansējums samazināsies vairāk nekā Apvienotās Karalistes lēmuma izsauktais proporcionālais samazinājums. «Iezīmētais» finansējums savukārt dalās divās daļās: finansējums kohēzijas politikai (ERAF, ESF, KF) un finansējums kopējai lauksaimniecības un zivsaimniecības politikai. Tas, kura no šīm daļām cietīs vairāk, atkarīgs no ES valstu sarunu prasmes. Kohēzija ES iekšienē, lauksaimniecības subsidēšana un ES centralizētās rīcības finansēšana ir tie trīs galvenie jautājumu bloki, starp kuriem būs jāatrod jauns līdzsvars.
Katrā blokā no individuālo valstu interešu viedokļa svarīgi būs kritēriji, kā finansējums tiks sadalīts. Kohēzijas jomā var prognozēt, ka kritēriji tiks «precizēti», tomēr mazāk ticams, ka tie tiks mainīti. Ja tā, Latvija joprojām kvalificēsies kā «mazāk attīstītais ES reģions» un saglabās pieeju finansējumam, kas iezīmēts šiem reģioniem un veido lielāko daļu no kohēzijas finansējuma. Attiecībā uz kohēzijas finansējumu tomēr ir vēl viens apstāklis, kas samazinās Latvijai pieejamo kohēzijas finansējumu, pat ja noteikumi nemainīsies. Proti, daļu no kohēzijas finansējuma mazāk attīstītajiem reģioniem piešķir proporcionāli bezdarbnieku skaitam, ja tas pārsniedz vidējo bezdarba rādītāju mazāk attīstītajos reģionos. Šajā plānošanas periodā Latvijas bezdarba līmenis bija augstāks kā vidēji mazāk attīstītajos reģionos. Tā kā Latvijā bezdarba līmenis samazinās, bet vidējais bezdarba līmenis citviet ES aug, prognozes rāda, ka Latvija šim finansējumam vairs nekvalificēsies.
* Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors