Mākslinieki iedvesmojušies no holandiešu zelta laikmeta glezniecības klusās dabas žanra, veidojot laikmetīgu komentāru. Uz 1,7 m augstā galda «sudraba» šķīvjos atrodas nevis citroni un vīnogas, bet daudz latviskākie - āboli, puravi, ķirši. Galda garums ir 5 m, platums - 3 m. Māksliniece atklāj, ka izmantots alumīnijs un betons. Daļa vides objekta tapusi Rīgā, daļa - izgatavota Ķīnā.
Tradicionāli klusajās dabās esam raduši redzēt nošautus fazānus un zaķus. «Šeit zaķis ir no «zelta» - augšāmcēlies, dzīvs, laimīgs un domā par nākotni,» par Klusās dabas centrālo figūru - zelta zaķi, kurš saslējis purnu debesīs un ir ļoti līdzīgs zelta papīriņā ietītam šokolādes zaķim, - saka māksliniece. «Viss saslēdzās kopā. Arī šokolādes zaķis, ko bērnībā dāvināja vecmāmiņa.»
«Šis ir jauns, gudrs, nebijis žests, un savā dziļākajā būtībā darbs nav ne dekoratīvs, ne rotaļīgs,» uzsver H. Demakova. Viņa ir droša, ka starptautiskā mākslas zinātnieku vide šeit saskatīs alūzijas ar XX gadsimta vācu mākslinieka Jozefa Boisa 1965. gadā īstenoto mākslas vēsturē hrestomātisko performanci Kā skaidrot gleznas mirušam zaķim (Boiss uzlēja sev uz galvas medu, salika tajā zelta lapiņas un rādīja beigtam zaķim savus zīmējumus).
Brigita Zelča-Aispure (1986) 2012. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu LMA, absolvējot Vizuālās komunikācijas nodaļu. Mākslas darbs Klusā daba ir jau otrā Brigitas Zelčas-Aispures pilsētvides skulptūra. Par iemīļotu rīdzinieku un viesu fotografēšanas objektu kļuvusi Villendorfas Venera 21. gs. pie Latvijas Mākslas akadēmijas. Arī šis darbs veidots kā saspēle ar mākslas vēsturi. Savukārt Sandis Aispurs 2012. gadā ieguvis mākslas maģistra grādu LMA, absolvējot Tēlniecības nodaļu.
Saskaņā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda noslēgto līgumu ar Rīgas domi šogad galvaspilsētā īstenos vēl divas konkursa - izstādes Rīga smaida laureātidejas - Ojāra Pētersona Lielo vāzi (darba 3/4 atradīsies pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, bet 1/4 - pie Rīgas Stradiņa universitātes), bet Bastejkalnā tiks uzstādīti Ērika Boža Soliņi. 2015. gadā iecerēts papildināt publisko telpu ar vēl četriem vides mākslas objektiem.
Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka programma Māksla publiskā telpā sasaucas ar tendenci visā Eiropā - «iedvesmot vietējās kopienas radoši piedalīties savas vides identitātes izzināšanā un tās veidošanā».
Tēlnieks Gļebs Panteļejevs, vaicāts par pirmajiem iespaidiem, neslēpa, ka ir patīkami pārsteigts. «Zinot, ka tas ir Helēnas Demakovas projekts, gaidīju kaut ko tikpat briesmīgu kā Māra Liepas pieminekli.» Viņaprāt, Klusā daba ir nevainojama, ja nu vienīgi galds ir nedaudz par augstu. Bērni visu labi var apskatīt, tikai sēžot garam tētim kukaragā.