H. Klintones priekšvēlēšanu kampaņas pārstāvji centušies radīt iespaidu, ka sāga ap bijušās ASV valsts sekretāres privātā elektroniskā pasta izmantošanu ir noslēgusies, savukārt viņas potenciālais pretinieks ASV prezidenta vēlēšanās - republikānis Donalds Tramps, pieprasījis diskvalificēt H. Klintoni no cīņas par Baltā nama atslēgām.
Nelietoja piešķirto adresi
H. Klintone 2009. gadā neilgi pirms stāšanās ASV valsts sekretāres amatā savā privātmājā Ņujorkas štatā uzstādīja serveri, uz kura tika izveidota elektroniskā pasta adrese, ko viņa vēlāk izmantoja personīgajai un darba korespondencei. Uz šī paša servera tika izveidotas arī elektroniskā pasta adreses vairākiem H. Klintones darbiniekiem. Četru gadu laikā, kamēr viņa ieņēma ietekmīgo amatu, H. Klintone tā arī ne reizi neizmantoja departamenta piešķirto elektroniskā pasta adresi, kas glabājās uz ASV valdības serveriem.
Par viņas rīcību plašāka publika uzzināja tikai pērn martā, kad par to ziņoja laikraksts The New York Times. Publikācijā tika izteikts minējums, ka, izmantojot privāto elektronisko pastu darba vajadzībām, H. Klintone varēja neievērot prasību valsts amatpersonām nodot visu savu oficiālo saraksti valdībai. Neraugoties uz H. Klintones apgalvojumiem, ka elektroniskā pasta adrese ir aizsargāta, izskanēja arī bažas, ka viņas korespondence varēja kļūt par vieglu mērķi hakeriem un ārvalstu specdienestiem.
Klintones pretrunas
FIB pirms gada sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai H. Klintone ir pārkāpusi likumu un būtu saucama pie kriminālatbildības. Biroja vadītājs Džeimss Komijs otrdien nāca klajā ar viņa darbinieku secinājumiem, no kuriem daži bija pretrunā ar H. Klintones paziņojumiem, kuros viņa aizstāvēja privātā elektroniskā pasta izmantošanu.
Dž. Komijs sacīja, ka FIB viņas serverī uzgājis vismaz 110 elektroniskā pasta vēstuļu, kas saturējušas nosūtīšanas brīdī klasificētu informāciju. H. Klintone vairākkārt ir apgalvojusi, ka viņa caur privāto elektroniskā pasta adresi nav nosūtījusi vai saņēmusi klasificētu informāciju.
Biroja direktors apgalvoja, ka FIB nav guvis «tiešus pierādījumus» neatļautiem mēģinājumiem piekļūt H. Klintones privātajam elektroniskā pasta serverim, bet neizslēdz iespējamību, ka tam piekļuvušas «naidīgas personas».
«Lai gan mēs neatradām skaidrus pierādījumus, ka valsts sekretāre vai viņas kolēģi būtu gribējuši pārkāpt likumus, kas uzrauga klasificētas informācijas glabāšanu, ir liecības, ka viņi ārkārtīgi bezrūpīgi piegāja ļoti sensitīvas informācijas glabāšanai,» sacīja FIB vadītājs. Tomēr viņš norādīja, ka «neviens saprātīgs prokurors» neizvirzītu apsūdzības H. Klintonei.
Republikāņi uzbrūk
H. Klintones pārstāvji ir mierā ar FIB secinājumiem. «Viņa jau vairākkārt ir teikusi, ka bija kļūda izmantot privāto elektronisko pastu, un viņa to vairs nekad nedarīs. Mēs esam priecīgi, ka šī lieta ir atrisināta,» H. Klintones pārstāvi citē Reuters.
Tā nedomā republikāņi, kas ir sašutuši par FIB secinājumiem. ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens aicinājis FIB pilnībā publicēt savas izmeklēšanas atklājumus. Dž. Komijs ceturtdien stāsies republikāņu vadītās Pārstāvju palātas Uzraudzības un valdības reformu komisijas priekšā, lai atbildētu uz kongresmeņu jautājumiem par FIB izmeklēšanu H. Klintones elektroniskā pasta lietā.
D. Tramps paziņojis, ka ASV ienaidnieki varētu būt ieguvuši informāciju, ko var izmantot, lai šantažētu H. Klintoni, tāpēc bijušajai valsts sekretārei nevarot ļaut kļūt par ASV prezidenti. «Tagad mēs zinām, ka viņa meloja visai valstij par klasificētas informācijas sūtīšanu,» sacīja D. Tramps.