Kaspars Daugaviņš Latvijas izlases uzbrucējs
Pirmais mačs parādīja, ka necīnījāmies, kā vajadzēja. Drusku atpalikām taktiski. Laukumā bija bardaks, nekas nesanāca, tāpēc izskatījās, ka esam vāji. Šoreiz uzlabojām taktiku, spēlējām pozicionāli pareizāk, un sanāca spēle savā zonā. Šodien komandai bija raksturs.
Ar ko saistīts tas, ka tev šoreiz bija citi maiņas biedri?
Ginčam [Meijam] ir trauma - drusku kāja sāp. Salika maiņas tā, lai vismaz kāds būtu uz labo roku vairākumā, un arī tas vismaz kaut cik šodien strādāja. Ir vēl daudz jāslīpē, bet vismaz bija kādi bīstami momenti. Pirmajā mačā tikai stāvējām un skatījāmies viens uz otru.
Vairākuma izspēle ir pašu spēlētāju lauciņš, vai Beresņevs dod kādus norādījumus?
Tas tiek kopīgi izlemts. Vairākumā cenšamies mazliet atdarināt to, kas bija pagājušajā gadā kopā ar Lauri [Dārziņu]. Aizsargi jau ir tie paši. Vēl ir trīs nedēļas laika. Jāpiešaujas vienam pie otra, un tad jau būs labi.
Šīs spēles bija tik principiālas, ka jāsitas katrā epizodē?
Tas nav baltkrievu dēļ. Līdz pasaules čempionātam ir trīs nedēļas, un visi cīnās par vietu sastāvā, grib sevi pierādīt trenerim. Šādas draudzības spēles ir emocionālākas nekā sezonā, kad domā par diskvalifikācijām, traumām un citām lietām.