Ne katram der pašlaik tik populārā nūjošana, turklāt, kā novērojuši speciālisti, iesācēji nereti izmanto nepareizu nūjošanas tehniku, kas cienījamos gados veselībai un pašsajūtai dažkārt vairāk var kaitēt nekā to uzlabot. «Nūjošana ir laba lieta, taču senioriem, kam visbiežāk locītavas nav gana elastīgas, kam ķermenis savilkts, tā var izrādīties par grūtu, jo cilvēks nespēj veikt simetrisku gaitu, bet nūjošana prasa simetriskas kustības un brīvu roku kustību. Nūjot nemaz nav tik viegli,» atzīst P. Princis.
Arī garas soļošanas distances nebūs piemērots sportisko aktivitāšu veids tiem, kas ilgstoši bijuši mazkustīgi vai kam ir vārga kaulu locītavu sistēma. Ja pēc šādas slodzes rodas sāpes un tās nav pārejošas, efekts var izrādīties pretējs - fiziskā slodze nevis palīdzēs atgūt veselību, bet provocēs problēmu saasināšanos.
«Jebkura fiziskā slodze jāuzsāk ļoti uzmanīgi, pakāpeniski, ieklausoties, kā uz to reaģē organisms. Uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar lieko svaru, kam konstatētas deformējošas artrozes. Nepareizi novērtējot savu fizisko stāvokli, pārdroši uzskatot, ka spēj tikt galā ar jebkādu slodzi vai ar to pārspīlējot, var gadīties, ka ne locītavas, ne sirds tai nav gatava. Tāpēc tik svarīgi konsultēties ar ārstu, izvērtēt, kas ir labākais, lai izslēgtu riskantās kustības,» iesaka P. Princis.
Kā vienas no senioru iesācēju veselībai piemērotākajām ģimenes ārsts atzīst ūdens procedūras, nodarbības baseinā, arī vienkāršāko vingrojumu kompleksu un elpošanas vingrinājumus. «Esmu noskatījies, ka, piemēram, Vācijā, par senioriem ieteicamākajām atzīst minerālūdens peldes baseinā. Uzreiz nav jāsāk ar lielām slodzēm. Sākumā vislabāk vingrot, kustēties, ieklausoties iekšējās sajūtās un radinot sevi pie domas, ka es ar sevi strādāju, meklēju savam organismam labāko,» mudina P. Princis.