Par to, kur velkama robeža starp pašmāju ražotāju interešu sargāšanu un ārējās tirdzniecības veicināšanu, strīdas jau kopš tik seniem laikiem, ka šo tematu mācībspēki izklāsta studentiem tiesību vēstures un tamlīdzīgu kursu lekcijās. Aģentūras LETA šovasar izplatītā ziņa, ka Rumānijas prezidents Klauss Johanniss parakstījis likumu, kas lielveikaliem noteic par pienākumu gādāt, lai 51% no gaļas, augļu, olu un dārzeņu sortimenta būtu vietējie ražojumi, diskusiju atkal kārtējo reizi aktualizēja un lika uzvirmot emocijām arī Latvijā.
Uzņēmējs Normunds Bergs sociālajā tīklā Facebook.com rakstīja: «Mazai valstij, kur eksportēšana ir izdzīvošanas jautājums, visiem spēkiem jācīnās par visu barjeru noņemšanu. Ja Vācija, briti, skandināvi rīkosies tikpat protekcionistiski, tad mēs savas ražotnes varēsim klapēt ciet.» Tomēr uzņēmēju vidē spēcīgi iesakņojies ir arī pretējs viedoklis tam, ka vēlams novērst protekcionismu. Jāatceras kaut vai 2012. gada nogalē aizsāktā kampaņa Nepērc svešu, kuras mērķis bija vietējās produkcijas noieta palielināšana un iedzīvotāju ekonomiskā patriotisma veicināšana. Kampaņai gan netrūka kritiķu, kuri pauda, ka jāslavē Latvijas ražojumu kvalitāte, nevis jāžēlojas par ievesto preču lielo apjomu. Bijušas arī dažādas citas akcijas un kampaņas, kuru galvenais mērķis - mudināt pirkt Latvijas ražojumus. Par projektu, kas vērsts uz ekonomiskā patriotisma veicināšanu, uzskatāma arī produktu marķēšana ar Zaļo karotīti (Latvijā ražoti produkti, kam 75% izejvielu ir vietējās) un Bordo karotīti (Latvijā ražoti produkti).
Izskan pat arī viedoklis, ka mūsu valsts iedzīvotājiem jāizvēlas pašmāju ražojumi - vienalga par kādu cenu un vienalga, kāda ir to kvalitāte-, savukārt citu valstu iedzīvotājiem - no Lietuvas līdz Ķīnai - jāpērk nevis pašmāju vai citu zemju, bet gan tieši Latvijas produkti, tomēr šāds redzējums ir utopija un maz atbilst tirgus ekonomikas realitātei.
Rumānija, protams, nav paraugvalsts, kurai censtos sekot visa Eiropa, turklāt Rumānijas līdera lēmums atšķiras no eiropeiskajā vidē ierastās prakses ar to, ka ļoti tieši iejaucas biznesā, t. i., lielveikalu darbā. Tomēr jautājums, vai Latvijas politiķiem un pārstāvjiem starptautiskajās institūcijās jācīnās par maksimāli brīvu preču apriti globālā mērogā, dažādu valstu tirgos vai arī jāiestājas par vietējā tirgus aizsardzības stiprināšanu, aktualitāti nezaudē un nezaudēs.
Centrālās statistikas pārvaldes bezkaislīgie dati rāda - maijā Latvija eksportēja preces par 0,8 miljardiem eiro, bet importēja preces par vienu miljardu eiro.