Jaunā finanšu institūta priekšrocības - atteikšanās no ekonomiskās darbības saistīšanas ar politiskām prasībām -, var kļūt arī par AIIB trūkumu, jo negarantē līdzekļu efektīvu izmantošanu. Eiropas valstu iesaiste AIIB un to pieredze šādus riskus teorētiski gan mazina, tomēr, tā kā bankas darbības mehānismi pagaidām nav konkretizēti, nav arī zināms, kā darbosies kontroles sistēma.
Vairāki eksperti brīdina, ka Āzijas valstu vairākums negrasās izdarīt izvēli par labu Ķīnai vai ASV, bet gan cer izmantot abu lielvaru savstarpējo konkurenci, tajā skaitā ar attīstības banku starpniecību. Arī Eiropas valstu dalība AIIB nozīmē galvenokārt to, ka šīs valstis nevēlas liegt Eiropas uzņēmumiem iespēju piedalīties AIIB projektos, tomēr Eiropa neuzskatīs par traģēdiju situāciju, ja AIIB darbība izrādīsies nesekmīga.
Pastāv vēl virkne citu neskaidru jautājumu, tajā skaitā par Ķīnas ekonomikas turpmākās izaugsmes perspektīvām. Rezultātā AIIB izveide tiek vērtēta kā iespēja Ķīnai virzīt tās politiskos un ekonomiskos mērķus, tajā skaitā juaņu kā starptautisko norēķinu valūtu, tomēr, vai šī iespēja tiks īstenota, pagaidām nav skaidrs.
Jāatgādina, ka finanšu pasaules aktualitāte globālā mērogā ir arī BRICS valstu (Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas) veidotā Jaunā attīstības banka, kuras uzdevumu vidū būs infrastruktūras projektu finansēšana, turklāt ne tikai BRICS valstīs, bet arī citās valstīs, kuras izrādīs interesi par šādu sadarbību.