Kā Dubaijas šeihs
Anželika un Viesturs savu ģimeni nodibināja pirms pusotra gada, bet kopā abi ir divreiz ilgāk. Viņus vieno arī cieņa un mīlestība pret visu dzīvo radību. Jaunais pāris izdomāja, ka varētu paņemt četrkājainu kompanjonu, ar kuru var pamīļoties, pastaigāties ārā. Anželika atceras: «Esam vegāni, tāpēc nevēlējāmies mājā dzīvnieku gaļēdāju - kaķi vai suni. Nopirkām trusi un nosaucām viņu par Mafinu. Par trušiem gan tolaik neko īsti nezinājām.»
Sarunā iesaistās Viesturs: «Mums bija tikai zooveikalā sniegtā informācija, pēc tās arī darbojāmies. Tad internetā angļu valodā izlasījām, kā rūpēties par trusi - izrādījās, ka līdz tam daudz ko darījām nepareizi. Likām lietā iegūtās zināšanas, un tagad pārliecināmies, ka rīkojamies pareizi.»
Jaunieši uzskata Mafinu par iedvesmotāju, jo, pateicoties viņam, 2014. gada 7. novembrī Lujāni atvēra vietni Mājastrusis.lv, kurā stāsta par trušu īpašībām un vajadzībām un palīdz citiem trušu turētājiem ar padomiem, kā nodrošināt vislabāko aprūpi ģimenes kompanjonam. Vietne nav saistīta ar dzīvnieku turēšanu komerciāliem nolūkiem.
Ja Lujānu pundurtrusis apzinātos, kādu labu darbu izdarījis, viņš dikti salepotos. Mafins ir Viestura un Anželikas kompanjons un mīlulis, tāda kā mīksta plīša rotaļlieta, kas atsaucas uz savu vārdu, brīvi skraida pa istabu, saitē labprāt pastaigājas ārā, ir ļoti tīrīgs, pēc saimnieku aicinājuma ceļas uz pakaļkājām, lēkā uz un no dīvāna. Uz grīdas nolikts speciāli trusim iegādāts paklājiņš, jo Mafinam uz lamināta slīd ķepiņas. Vērtēju - Mafins dzīvo gluži kā arābu šeihs.
Mifi un Pīters
Anželika labprāt stāsta par trusenīti Mifi: «Šā gada 19. jūlijā kāds bija atstājis Mifi pie patversmes Dzīvnieku draugs vārtiem. Viņa bija nedaudz traumēta - bez ļipiņas un auss pusītes. Patversmē dzīvnieciņu sterilizēja. Mifi ir īsa spalva, bet apkārt galvai apmatojums garš kā lauvas krēpes. Bijām pārliecināti, ka nekad neņemsim otru trusīti, nezinājām arī, kā uz sugas brāli reaģētu Mafins. Taču, kad ieraudzījām zinātkāro optimisti Mifi, kurai bija nopietnas veselības problēmas, paņēmām viņu aprūpēt un ārstēt.»
Pirmās dienas dzīvoklī kopā ar Mifi bija grūtas. Hormonu iespaidota, viņa bija agresīva, aizsargāja savu būrīti, metās virsū Viesturam un Anželikai, slikti ēda, gāja grūti ar vēdera izeju. Tagad katru dienu vismaz vienu stundu Mifi uzturas ārpus būra, prasās klēpī un dod bučas. Atklājās, kādi dārzeņi un zaļumi trusenītei garšo, un pieradināšanas process sāka ritēt ātrāk. Viesturs priecājas: «Tagad oficiāli jau esam Mifi audžuvecāki, bet ar Mafinu rit sadraudzēšanās periods, jo nepazīstamus trušus uzreiz laist kopā ir diezgan bīstami.»
Dalās ar zināšanām
Pateicoties uzkrātajai informācijai, Viesturs un Anželika ir bieži aicināti patversmē Dzīvnieku draugs, kur parasti nokļūst cilvēkiem nevajadzīgi kļuvušie truši. Jāatzīst, ka Latvijas veterinārārstu zināšanas par ļēpaušiem nav visai plašas, arī patversmju apsaimniekotāji maz zina par trušu kopšanu. Tāpēc Lujānu ģimenes zināšanas ir ļoti noderīgas, un patversmē Dzīvnieku draugs jaunieši ierodas, kad nepieciešams padoms truškopībā. Patversmē Lujāni ieraudzīja arī mazo Pīteru. Viesturs stāsta: «1. septembrī Dzīvnieku draugā tika atnesti it kā atrasti seši aptuveni deviņas dienas veci trusēni. Tik mazus trusīšus bez viņu mammas faktiski nav iespējams izbarot. Konsultējos ar trušu patversmēm ārzemēs, noskaidroju, ka mazos var mēģināt izbarot ar kaķēnu piena aizvietotāju. Diemžēl trusīši bija ļoti novārguši, un četri no viņiem drīz nomira. Palikušos divus atvedām mājās. Tomēr vārgākais no viņiem aizgāja citos burkānu laukos. Palika Pīters, viņš vēl nav stiprs, bet ļoti dzīvelīgs gan.
Anželika pilna cerību: «Pīters ir cīnītājs, jau sāka ēst granulas, dodam zīdaiņu espumizānu, viņam normalizējusies vēdera izeja, pēc ēdienreizēm masēju mazo puncīti, taisu inhalācijas, uzmanām, lai Pīteram būtu silti. Kad mazuļa veselība nostabilizēsies, meklēsim viņam labus saimniekus.»
Trusis nav rotaļlieta
Interese par trušiem Lujāniem atklājusi jaunu pasauli. Viņi iegādājās ārzemju literatūru par truškopību, par dzīvnieciņu pareizu turēšanu, par viņu ķermeņa valodu utt. Viesturs ar Anželiku abonē žurnālu par trušiem angļu valodā. Tā jaunākajā numurā publicēts arī raksts par Lujāniem un viņu portālu.
No specializētajiem informācijas avotiem Lujāni uzzināja, ka barot trušus ar mūsu zooveikalos pieejamo musli ir kaitīgi. No šīs barības nepareizi dilst zobi, muslis nav piemērots trušu gremošanas traktam. Labu trušu barību var pasūtīt internetā, un tas ir daudz lētāk. Viesturs un Anželika gatavi interesentiem iedot paraudziņus un bez jebkāda uzcenojuma pārdot vai iemācīt pasūtīt šādu barību.
Mājastrusis.lv vietnē izskaidrota trušu obligātās kastrācijas nepieciešamība, pamatots, kāpēc nevajadzētu iegādāties trusi maziem bērniem: «Dzīvnieciņiem ļoti trausli kauli, trušiem arī nepatīk bieža cilāšana, nepatīk troksnis, kas rada mežonīgu stresu, un tad mīlulis var gan kost, gan skrāpēt.» Interesenti vietnē atradīs atbildi uz dažādiem jautājumiem - kā iemācīt trusi nokārtoties kastītē, kā rūpēties par dzīvnieciņu un viņu pareizi barot? Kāda sausā barība trušiem ir vislabākā, cik tā maksā, un kur to var nopirkt? Kādam ir jābūt trušu būrim? Kā pārbaudīt truša veselību? Kā iemācīt komandas?
Viestura un Anželikas Lujānu portāls Mājastrusis.lv visu pacietīgi izskaidros, un, kas zina, varbūt kāds atskārtīs, ka pilnai laimei viņam pietrūkst tieši pūkaina truša? Viesturs saka: «Mūsu moto ir - ja palīdzēsim kaut vienam trusim, jau būs labi. Ja kaut viens cilvēks sāks pareizi rūpēties par savu trusi, neko nebūsim darījuši veltīgi. Tikai rēķinieties - trusis būs sirsnīgs dzīves līdzbiedrs vismaz desmit gadu!»