gada sākuma. Demola projekti patlaban tiek realizēti 12 pasaules vietās, un, redzot, kā tajos sokas citviet, Latvijā šo studentu un uzņēmumu kooperāciju gribētos vērienīgāku, spriež L. Sparāne. Bet ārvalstu kolēģi sakot - viss esot normāli, jo Latvijā šis projekts tika sākts faktiski no nekā. Tagad Demola Latvia plāno, kā projektu uzlabot, lai studentu iespējas meklēt risinājumus reālu uzņēmumu reālām problēmām kļūtu vēl plašākas un iesaistītajām pusēm iekārojamākas.
Risinājums 23 problēmām
Demola saistās gan ar studentu kompetenču izkopšanu, gan ar inovāciju attīstību tautsaimniecībā kopumā. Uzņēmēji vai organizācijas platformā iesniedz savus problēmjautājumus, sagaidot inovatīvus un neparastus risinājumus ar svaigu skatu no malas, savukārt studenti jauktās, multidisciplinārās komandās četru mēnešu garumā strādā, meklē radošus risinājumus šiem nozaru izaicinājumiem un gūst darba praksei līdzvērtīgu pieredzi. Veiksmīga risinājuma gadījumā projekta iesniedzējs iegādājas no studentiem licenci rezultātu izmantošanai. Paralēli studenti arī izglītojas Demola apmācībās, kā arī angliski prezentē savu ideju ekspertu žūrijai, kas katra pusgada dalībnieku iesaukumā nosaka labāko komandu.
Latvijā Demola iniciators ir Latvijas IT klasteris, sadarbojoties ar 11 augstskolām, četrām profesionālajām organizācijām un saņemot atbalstu no LIAA, Ekonomikas ministrijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes. Divos gados risināti 23 problēmjautājumi, un pieredzi projektā guvuši ap 200 studentu. Vairāki uzņēmumi no jauniešiem iegādājušies rezultātu izmantošanas tiesības, vairākas komandas turpina strādāt ar savām idejām jau ārpus Demola, tēmējot uz stārtapu veidošanu, savukārt dažiem studentiem piedāvāts darbs projekta partneru uzņēmumos un organizācijās.
L. Sparāne atceras, ka projekta sākumā Latvijā vēl trūcis priekšstata par tā vērtību. Pagājis laiks, kamēr uzņēmumi pārstājuši uz Demola Latvia skatīties kā uz vietu, kas tiem vienkārši atradīs darbiniekus. Arī ticība tam, ka studentu spēkos ir radīt tik vērtīgās inovācijas, vēl jāturpina sekmēt. «Šīs multidisciplinārās studentu grupas ir spējīgas domāt ārpus kastītes,» uzsver L. Sparāne un teic, ka uzņēmumi šādi var gūt svaigas, attīstāmas idejas ne tikai saistībā ar Demola ietvaros risināmo jautājumu. Kompānijas gan aizvien vēl aizdomīgi raugās arī uz to, ka no studentiem var nopirkt tikai gatavā risinājuma izmantošanas tiesības, ne autortiesības. «Bet četros mēnešos jau nerodas patentējams rezultāts. Labākajā gadījumā - prototips,» oponē L. Sparāne.
Vai būs gatavi lēkt?
Problēmjautājumos, kas tiek piedāvāti studentiem, Latvijā dominē dažādu procesu, pakalpojumu, mārketinga jautājumi. Tā uzņēmumiem ir vienkāršāk, turklāt arī noformulēt «keisu» ir visai sarežģīti, saka L. Sparāne un stāsta, ka ir nācies uzņēmumus pārliecināt, ka Demola jaunieši īsti nebūs tie, kuri panāks tirgus izrāvienu produktam, kas kompānijai jau gadiem nav bijis veiksmīgs. Tā vietā gribētos, lai studentiem biežāk piedāvātu izstrādāt jaunu produktu. Tiesa, 2015. gada rudens sesijā, kas ar studentu ideju galaprezentācijām noslēdzās šonedēļ, 25. janvārī, viens šāds «superkeiss» ir sagaidīts.
Studentiem izaicinājumus šajā pusgadā piedāvāja Vidzemes koku eksports (izstrādāt stratēģiju, kā Japānā radītai ierīcei Pulse Egg, kas palīdz relaksēties/koncentrēties, iekarot Eiropas tirgu), ERGO (radīt jaunus rīkus, kā esošam apdrošināšanas produktam piesaistīt jauniešu auditoriju), Exigen Services Latvia (izstrādāt jaunu e-saziņas produktu veselības jomā), Cesvaines novada dome (izveidot instrumentu kopu uzņēmējdarbības un tūrisma attīstībai novadā), Pelču speciālā internātskola (atrast veidu, kā jauniešus ar invaliditāti iekļaut darba tirgū). Savukārt minētais «superkeiss» nāca no Daugavpils Skrošu rūpnīcas: studenti strādāja pie jaunas lodes radīšanas.
Ja iecerēto lodi izdotos izstrādāt, tā savā nišā pārspētu tirgū jau esošās un kļūtu par produktu, kādu pasaules munīcijas ražotāji cenšas radīt jau 100 gadu garumā. Daugavpils Skrošu rūpnīcas īpašnieks Aigars Staks atzīst, ka studentiem uzdevis skarbu, ambiciozu uzdevumu. «Latvijā research development aktivitātes lielos apjomos nenotiek, bet Demola saka - mēģiniet, varbūt sanāks. Tādi arī ir mūsu mērķi. Vai tos izdosies sasniegt vai ne - tas jau ir cits jautājums. Bet tas ir virziens, kurā būtu jādomā. Es pats par sevi neko daudz nevaru, bet varu dot iespēju citiem. Ja studenti uztaisa produktu, ko paši var attīstīt, es viņus ņemu darbā. Un veiksmes gadījumā tas ir globāls tirgus, iespēja nopelnīt savu pirmo miljonu,» saka A. Staks. Demola četros mēnešos inženierzinātņu, biznesa un dizaina studentu komanda kopā ar uzņēmēju tikusi līdz tam, ka pavisam konkrēti sapratusi, tieši kāda lode jārada un pa kādu ceļu uz to jāiet. Tas ir ļoti daudz, uzskata A. Staks. Viņu patīkami pārsteigušas jauniešu zināšanas un spēja izprast tehniski specifiskas lietas fizikā, ķīmijā, ballistikā. Tagad, kad projekta virzība Demola ietvaros noslēgusies, A. Staks ar jauniešiem runās par tālāko. «Studentiem jāizlemj, vai mēs tagad ieguldām sevi tajā visā pilnībā. Ja jā, tad nākamgad ar lodi braucam uz starptautisku izstādi. Pasaule ir neizzinātu iespēju lauks, jautājums - vai studenti tās saredzēs un būs gatavi lēkt. Tās var būt izvēles, kas maina likteni.» Tiesa, vienlīdz iespējami esot abi scenāriji - gan ka viss izdodas, gan ka nekas nesanāk un iegūtais rezultāts tirgū jau ir atrodams.
Mācās būt komanda
Studentu atziņas par dalību Demola ir dažādas: tas ir smags darbs; nevajag padoties, jo risinājums ir vienmēr; jācenšas rakt dziļāk un atrast īsto problēmu, nevis problēmas simptomus; ja ir ko teikt, ir jārunā; galvenais - kompromiss; ir jābūt komandas daļai, jo kopā esam stiprāki.
Arī L. Sparāne norāda, ka jaunieši Demola mācās sastrādāties komandā, prezentēt ideju, arī iepazīst uzņēmumu vidi un apgūst prasmes, ko parastā praksē kompānijās neizdodas apgūt.
«Jaunieši te sāk saprast multidisciplināro kompetenču nozīmi. Daudzi saka - es domāju, ka esmu gudrs, bet te redzu, ka, problēmsituācijas risinot, ar zināšanām tikai savā specialitātē vien ir par maz,» L. Sparāne saka un piebilst, ka Demola studentiem sniedz arī kontaktu tīklu nākotnei un jaunu ideju iedīgļus. Turpmāk Demola Latvia iecerējusi ilgtermiņā sekot līdzi tam, kur paliek un ko dara Demola absolventi un kā platformā gūtā pieredze vēlāk atsaucas uz viņu gatavību darboties pašiem savā vai citu biznesā.
Tāpat plānots izvērst plašumā sadarbību ar augstskolām - gan starpnozaru centros, kur studenti varētu radīt un testēt produktu prototipus, gan virzoties uz to, ka augstskolas studentu dalību platformā iekļautu studiju procesā, par to piešķirot kredītpunktus, stāsta L. Sparāne un piebilst - lai Demola Latvia uzņemtu apgriezienus, jāaudzē kapacitāte.