Tiesa, konferences ietvaros laika pietika tikai sākuma ierosmēm, šis jautājums būtu arī pamatīgāk jāpapēta, taču ideja atrada dzirdīgas ausis, smaida Gundega Lapiņa. Idejā par skolu biznesa inkubatoriem viņa saskata paralēles ar augstskolu iniciatīvu. Tā kā valsts atbalstītie biznesa inkubatori pārsvarā atrodas reģionos, Rīgā radušos vakuumu cenšas aizpildīt augstskolu paspārnē tapuši biznesa inkubatori, kādus Latvijā izveidojušas LU, RTU, RISEBA un Biznesa augstskola Turība. Tie arī savstarpēji sadarbojas un kooperējas. «Citādi, ja jaunam cilvēkam gribas uzsākt uzņēmējdarbību, viņam nav skaidrs, kur iet un kam prasīt palīdzību,» saka G. Lapiņa.
RISEBA biznesa inkubators pirms gada tapa, jo bija jūtams, ka ir studenti, kas gribētu izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā. «Augstskolas biznesa inkubators ir kā biznesa laboratorija, vieta, kur jaunietim izmēģināt, vai uzņēmējdarbība viņam patīk un ir pa spēkam. Te vari rakstīt biznesa plānu, pamēģināt to īstenot, palīgos piesaistām arī mentorus. Augstskolas biznesa inkubators, līdzīgi kā to varētu darīt arī skolas biznesa inkubators, nodarbojas ar t. s. pirmsinkubāciju. Tas nenozīmē, ka taisām milzīgas ražošanas telpas un gaidām, ka jauniešiem būs biznesa idejas, kas pārtaps reālos uzņēmumos. Nē. Mēs sniedzam atbalstu, lai viņi var izstrādāt biznesa plānu, labākajā gadījumā - iecerētā produkta prototipu,» G. Lapiņa stāsta, taču norāda, ka skolas biznesa inkubatorā jauniešiem jo īpaši būtu nepieciešama mācībspēku, mentoru u. c. palīdzība un «paauklēšanās», lai iegūtu biznesa veidošanai nepieciešamās zināšanas.
Līdzīgi kā augstskolā, arī skolā biznesa inkubatoru varētu veidot kā daļu no mācību procesa, piemēram, kā izvēles priekšmetu, un skolu biznesa inkubatori varētu funkcionēt paralēli Junior Achievement - Young Enterprise īstenotajām biznesa izglītības programmām, kas arī ietver mācību uzņēmumu izveidi. Izgājušiem cauri biznesa inkubatoram skolā, jauniešiem arī augstskolā tas vairs neliktos tukša skaņa, bet gan vērtīga iespēja. «Lai saprastu, kas ir biznesa inkubators un kur slēpjas tā labums, tas ir jāizmēģina,» saka G. Lapiņa.
Viņa skolas biznesa inkubatoru redz kā domubiedru klubiņu. Tā varētu būt viena īpaši izveidota, neformāli iekārtota biznesa klase, kas vienmēr ir atvērta un kurā pastāvīgi uz vietas ir kāds atbildīgais. Šeit notiktu diskusijas, pasākumi, tikšanās ar uzņēmējiem, kā arī uz praktiskām uzņēmējdarbības iemaņām vērstas stundas, ja biznesa inkubators ir daļa no mācību procesa. 9.-10. klases skolēni pēc gada inkubatorā varētu publiski prezentēt radušās biznesa idejas, savukārt 11. klasē tie, kas jūt, ka no viņu idejas var sanākt reāls bizness, inkubatorā iesaistītos nākamajā posmā - sadarbībā ar mentoriem, kas palīdz ideju attīstīt.
Taču sākt vajadzētu ar koncepcijas izveidi - kā biznesa inkubators darbosies un tiks saskaņots ar mācību procesu. Katrā skolā šis modelis var būt citāds, taču visos variantos svarīga ir sadarbības partnera - finansētāja atrašana. Par tādu var kļūt pašvaldība, kāds uzņēmums utt.
Minētajā radošajā darbnīcā kļuvis skaidrs, ka biznesa inkubatoru izveidei atbalsts skolās būtu, tie varētu sadarboties ar augstskolu biznesa inkubatoriem un funkcionēt kā vesela kustība, nevis autonomi veidojumi. Iezīmētas arī galvenās potenciālās aizķeršanās: problēmas ar finansējumu, skolotāju zināšanu un pieredzes trūkums, stabilas, skolu biznesa inkubatorus balstošas platformas radīšana visā izglītības sistēmā, kā arī nodrošināšana, lai iesaistītie skolotāji par to arī saņem atalgojumu. Ja tas viss tiktu atrisināts, skolēniem būtu plašākas iespējas spert pirmos soļus biznesā jau skolas laikā.