Divpadsmit tikumi
Līdz ar grozījumiem Izglītības likumā, kas uzliek pienākumu izglītības iestādēm aizsargāt skolēnus no tādas informācijas, kas neatbilst tikumiskās attīstības nodrošināšanai, darbs sākās pie tikumiskās audzināšanas vadlīnijām. Tagad tas ir noslēdzies, un vadlīnijās parādās 12 tikumi - atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance.
Noteikumu projektā tiek precizēta audzināšanas plānošana un īstenošana izglītības iestādē, bet pēc būtības tas nemaina līdzšinējo izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu tiesības vai pienākumus. Galveno vadlīniju izstrādātāji Valsts izglītības satura centrā (VISC) Dienai nevēlējās komentēt, kas turpmāk mainīsies vai nemainīsies, sakot, ka noteikumu anotācijā ir rakstīts, kā tālāk jārīkojas. VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece vien piebilst, ka vadlīnijas pārrunātas arī ar audzināšanas darba konsultatīvās padomes speciālistiem, tāpēc nav pamata satraukumam. I. Upeniece nevēlas arī vērtēt gala rezultātu, bet piebilst, ka šī dokumenta izstrādē ir ieguldīts ļoti daudz darba un nervu, mēģinot uzklausīt un saskaņot viedokļus. Vienlaikus līdz šim audzināšanas jautājumu normatīvi nekur regulēti nebija, un arī pedagoģija XXI gadsimtā ir mainījusies.
Galvenais būs skolotājs
Par to, kā jaunās vadlīnijas īstenot dzīvē, visticamāk, vēl diskutēs, bet kontroli arī turpmāk uzņemsies Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas to ir darījis jau iepriekš. Šādas sūdzības ir reti - aptuveni piecas gadā. Arī tagad IKVD vadītāja Inita Juhņēviča Dienai apstiprina, ka pēc grozījumiem Izglītības likumā to skaits nav pieaudzis, tāpēc arī turpmāk dienestā nesagaida, ka darba būs vairāk. Tagad izstrādātās vadlīnijas nedaudz palīdzēs vērtēšanas procesā, bet vairāk tās noderīgas būšot pašiem pedagogiem, jo precizētas ir vairākas normas, tajā skaitā skolas padomes loma. Svarīgi gan saprast, ka gan Izglītības likumā, gan jaunajās vadlīnijās joprojām ir spēkā norma, ka par savām mācību metodēm un izmantotajiem materiāliem atbildīgs ir pedagogs. Vienlaikus ir aprakstīts, kas jādara vecākiem, ja viņi apšauba pedagoga izvēlēto materiālu atbilstību - līdz pat IKVD iesaistei, ja nevar vienoties, atzīmē I. Juhņēviča.
Sava veida kompromiss
Par sava veida kompromisu izstrādātās vadlīnijas sauc Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle. Viņa uzskata, ka tās neko būtisku skolās nemainīs, jo pedagogi jau līdz šim ir strādājuši bez jebkādām rekomendācijām. Turklāt tur neesot arī nekā jauna. Vienlaikus tas tomēr ir kompromiss, ņemot vērā, ka kaut kas bija jāizstrādā. Viņu gan satrauc tieši jautājums par skolas padomēm. Tās varētu noteikt, kādi mācību līdzekļi, materiāli un kādas metodes būtu jālieto skolā. Tas, pēc A. Melles domām, nav pieņemami un dzīvē realizējami: «Skolu padomēs vecāki ir ļoti dažādu profesiju pārstāvji, un, manuprāt, viņi nav kompetenti izvērtēt un noteikt mācību līdzekļus un materiālus un nav kompetenti arī kaut ko aizliegt.» Turklāt A. Melle joprojām uzskata, ka deputātiem, pēc viņas vārdiem, absurdos grozījumus Izglītības likumā būtu jāatsauc.
Runājot par vecāku iespējām ietekmēt mācību saturu, jāpiebilst, ka noteikumu projekta anotācijā minēts, ka skolas padomes lēmumiem var būt tikai ieteikuma raksturs. Visus lēmumus joprojām pieņems skolas vadība.
Līdz Satversmes tiesai
Jautājumā par vecāku iesaisti problēmas saskata tikumības grozījumu iniciatore Jūlija Stepaņenko (Saskaņa). Vecākiem, pēc viņas domām, būtu jābūt lielākai teikšanai, līdz ar to nevar apgalvot, ka ar izstrādātajām vadlīnijām to iniciatore būtu apmierināta. Skolas padomei pašai būtu jālemj, kādus materiālus bērniem rādīt attiecībā uz tikumisko audzināšanu, izvērtējot, kuri ir un kuri nav atbilstoši. Piemēram, ja no jauna tiktu izdota jau slavenā grāmatiņa Diena, kad Kārlis bija Karlīne, vecāki varētu lemt, vai grib to redzēt klasēs. Visā procesā pietiekami nav ņemts vērā vecāku un citu konservatīvāk noskaņoto organizāciju viedoklis. Darbu vienpersoniski vēlējusies paveikt ierēdniecība. Viņa gan nenoliedz, ka vairākas organizācijas gala rezultātu uzskata par kompromisu. Tomēr, ja noteikumi tiks apstiprināti šādā redakcijā, vecāku organizācijām, pēc J. Stepaņenko domām, būtu jādomā, kā pret šādu redakciju protestēt, varbūt pat vēršoties Satversmes tiesā.