Kristiāns Līcis
Pamet Biznesa inkubatoru un rada jaunu produktu
Kristiāna Līča inovatīvo risinājumu uzņēmumā Greynut, kas pagājušā gada Dienas starta laikā izmēģināja biznesa veiksmi ar veseliem trim izgudrojumiem - velosignalizāciju, kaķu elektronisko rotaļlietu un gaismas baloniem - briest pārmaiņas. Firma pamet līdzšinējās uzņēmuma telpas Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Biznesa inkubatorā - Kristiāns universitāti ir pabeidzis un ir arī atradis investoru, kura telpās viņa uzņēmums turpinās darboties.
«Šajā sakarā esam izstrādājuši arī jaunu produktu - stacionāras velosipēdu novietnes -, un mūsu mērķis ir tās ieviest pilsētā. Novietnes konceptā izmantojām mūsu sākotnējā biznesa projektā - velosignalizācijā Velosargs - lietotās iestrādes un tehnoloģijas,» stāsta uzņēmējs, kuram pēc jaunām realizējamām idejām ilgi nav jāmeklē.
Labi veicies arī ar iesākto gaismas balonu tirdzniecību - Greynut ražotie LED diožu izgaismotie baloni dažādos izmēros pieejami pilsētas lielākajos pasākumu aksesuāru salonos - tādos kā, piemēram, Rīgas rēvija. Tiek attīstīti arī eksporta tirgi. «Balonu biznesam gan es šobrīd meklēju menedžeri, lai pats varētu vairāk pievērsties uzņēmuma attīstībai un jaunajiem projektiem,» tuvākās nākotnes plānus atklāj Kristiāns.
Līga Auziņa
Lēnām audzē biznesu un sāk lūkoties pēc ražošanas telpām
Līgas Auziņas bizness, kurā tiek attīstīta apģērbu līnija MoshMosh, aug pamazām. Patlaban viņa nodarbina trīs šuvējas, pieaudzis arī veikalu skaits, kuros tiek tirgota MoshMosh produkcija. «Es ļauju biznesam augt pamazām. Savā vecajā darbā patlaban esmu palikusi tikai divas dienas nedēļā. Palēnām sāku saprast, ka laikam būs nepieciešamas atsevišķas telpas ražošanai. Citādi sanāk liela braukāšana pa pilsētu - viena šuvēja strādā vienā rajonā, cita - citā. Izmantoju taksometrus, vienā galā preci ieliek mašīnā, otrā galā izņem ārā,» par savu biznesa modeli stāsta uzņēmēja, kuras uzņēmums ražo latviskiem rakstiem apdrukātus, rokām darinātus apģērbus: kreklus, legingus un bērnu drēbes. «Protams, varētu jau organizēt, lai to visu saražo rūpnieciski, tomēr man bail, ka zudīs kontrole pār kvalitāti. Kamēr tas ir roku darbs, mana sirds ir mierīgāka,» stāsta Līga Auziņa un vismaz pagaidām milzu revolūciju savas uzņēmējdarbības organizācijā neplāno.
Iveta Preisa-Imaka
Iekarojusi Ogres suņumīļu uzticību un briest politikai
Ivetas Preisas-Imakas suņu frizētava Tīrās ķepas Ogrē ir labi atspērusies un apkalpo ne tikai haskijus, bet arī Jorkšīras terjerus, špicus un citus sunīšus, kuru Ogrē, kā izrādās, netrūkst. Tiek sniegti gan suņu mazgāšanas un žāvēšanas, gan arī friziera pakalpojumi. Frizētavu Iveta pagājušajā gadā izveidoja pēc tam, kad saprata, ka savu lielo sapni un biznesa ieceri - ziemeļu sugu suņu sporta, rehabilitācijas, apmācības un spa centra izveidi - pagaidām īsti nesanāks īstenot un jāstartē ar mazāka mēroga uzņēmējdarbības projektu.
Nav apstājusies arī cita Ivetas nodarbošanās niša - interesentu vizināšana suņu pajūgos pa Ogres mežiem. «Sniega suņu kamanu sportam vasara, protams, ir tukšā sezona, tomēr ziemā atsāksies arī tūristu vizināšana suņu vilktās kamanās pa Ogres mežiem un kalniem,» uzņēmēja informē.
Ivetai ir vēl kāds liels jaunums - viņa ir nolēmusi iesaistīties arī politiskajos procesos un šoruden kandidēs Saeimas vēlēšanās. Kuras partijas sarakstā - to gan pirmsvēlēšanu saspringtajā atmosfērā atļausimies noklusēt. Gan ievērosiet paši.
Aivars Tomiņš
Lai tiktu galā ar augošo darba apjomu, meklē vietu savam ceham
Klavieru meistars un restaurators ar zelta rokām Aivars Tomiņš savai uzņēmējdarbībai patlaban izmisīgi meklē telpas Limbažos. «Man ir jūtami pieaudzis darba apjoms, turklāt arī sadarbības partneriem - galdniecībai un krāsotājiem - pietrūkst ražošanas jaudas, lai bez saviem klientiem spētu apkalpot vēl arī manu uzņēmumu un izpildītu visus pasūtījumus noteiktā termiņā. Tāpēc es ļoti vēlētos atrast piemērotu ēku Limbažos un, sametoties kopā ar kādu galdnieku un krāsotāju, atvērt arī pats savu finierēšanas un krāsošanas cehu,» uzņēmējs klāsta.
Aivars atzīst, ka sarežģītākais klavieru korpusa restaurācijas procesā ir virsmas sagatavošana. «Man pat būtu instrumenti, tomēr problēma ir tā, ka nav telpas, kur to darīt. Slīpēšanai putekļu dēļ vajag atsevišķu telpu, tāpat kā krāsošanai un detaļu žāvēšanai,» Aivars skaidro. Uzņēmējs, amatnieks un joprojām arī skolotājs vienā personā neslēpj, ka nav atmetis arī sapni par savu klavieru ražotni.
Reinis Balodis
Joprojām turpina spiestuves būvniecību un rapšu eļļu tirgo tehniskām vajadzībām
Reinis Balodis no Jēkabpils novada Dunavas pērnā gada projekta Dienas starts ietvaros centās uzbūvēt rapšu un citu kultūraugu eļļas spiestuvi savas ģimenes zemnieku saimniecības teritorijā. Telefonsarunā viņš atzīst, ka spiestuve joprojām tiek būvēta. «Būvniecības process ir mazliet iebremzējies, jo ir jāpiesaista papildu finansējums apkures ierīkošanai,» Reinis skaidro kavēšanās iemeslus. Eļļa joprojām tiek spiesta nojumē blakus ģimenes lauku saimniecības pirtij un tirgota kā tehniskā eļļa. «Labi noņēmēji ir kažokzvēru audzētāji, rapšu eļļu izmantojam arī kā dīzeļdegvielas piedevu traktortehnikai. Izspiedas jeb spraukumus pērk lopu audzētāji, tā ir ļoti vērtīga uzturviela. Lineļļu savukārt iegādājas celtnieki un mēbeļnieki,» Reinis stāsta, ka par pašreizējās produkcijas noietu īsti sūdzēties nevar. Pārtikā izmantojamā eļļa pagaidām netiek spiesta un tirgota - vien tik, cik tiek lietota pašu ģimenes vajadzībām.
Andris Lazdāns
Ticis pie pāris lieliem klientiem un ar dīkstāvēm nemokās
Firmas VIP Color līdzīpašnieks Andris Lazdāns uz jautājumu, kā patlaban, gadu pēc dalības projektā Dienas starts 2013, sokas viņa pulverkrāsošanas ceham, atbild ar jau ierasti tradicionālo: «Strādājam!» Uzņēmumam, ko Andris izveidoja un vada kopā ar kompanjonu Pēteri Grīnvaldu, ir parādījušies pāris lielu klientu, kas nodrošina nepārtrauktu darba procesu bez dīkstāvēm. Tas ir ļoti labi, taču joprojām netiek smādēti arī mazie klienti. «Tā ka, ja pirms rudens gribat notīrīt un nokrāsot mašīnai diskus, savest kārtībā apkures radiatorus vai uzprišināt velosipēda rāmi, - droši brauciet ciemos, visu var sarunāt!» Andris nelaiž garām izdevību nedaudz pareklamēties Dienas lasītājiem.
Valters Zirdziņš
Ticis pie jauniem traukiem, restorāna āra terases, bet noskrienas joprojām
Cītīgi strādā arī Valtera restorāna īpašnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš. Viņa jaunumi un prieki ir tīri pavāriski, kas cilvēkam, kurš HoReCa industrijā ikdienā nestrādā, varētu pat nešķist saprotami. «O, jā, mums ir jauni galda piederumi, nopirkām jaunas pannas, ledusskapi. Kādai māksliniecei pasūtījām skaistu trauku komplektu,» stāsta uzņēmējs.
Bez tā visa restorāns, kas nobāzējies Vecrīgā, Miesnieku ielā, šovasar ticis pie savas āra terases.
Valters arī atzīst, ka darbošanās ritms sava biznesa virzīšanā pa šo gadu nebūt nav kļuvis lēnāks. «Mums iesākumā nebija daudz naudas, līdz ar to visu peļņu turpinām investēt uzņēmuma attīstībā. Noskrējies esmu traki, bet tajā pašā laikā arī prieks un gandarījums ir gaužām liels,» saka šefpavārs.