Ietekmēšanas spēles
Šā gada 29. martā Latvijas Radio nāca klajā ar apjomīgu sižetu par to, ka «pastāv bažas» par negodprātīgu LTV valdes locekļu atlases procedūru. Atsaucoties uz LTV Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni, sabiedriskais radio ziņoja, ka esot «bažas, ka notiek dažādas spēles», lai konkurss «nebūtu godīgs». Pats radio sižets gan atgādināja tieši šādu «spēli». Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izšķirīgā balsojuma priekšvakarā sabiedriskais radio saistībā ar kandidātiem uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos paziņoja: «Neoficiāli zināms, ka NEPLP varētu apstiprināt nevis profesionālāko pretendentu, bet gan politiķiem un sev tīkamu cilvēku.» Radio nosauca divus šādus «bažas radošus» pretendentus: bijušo LTV satura redaktoru Ivaru Āboliņu, par kuru «izskan versijas, ka Āboliņš ir Nacionālajai apvienībai simpātisks kandidāts», un izklaides šovu producentu Kristapu Valdnieku, saistībā ar kuru esot «bažas par iespējamu interešu konfliktu», jo viņa dzīvesbiedre strādā televīzijas kanālā LNT.
Šim un acīmredzami saskaņotajam sižetam LTV raidījumā Panorāma bija «ietekmēšanas spēles» autoriem vēlamais efekts: ne I. Āboliņš, ne K. Valdnieks LTV valdes locekļa amatu neieguva, sižetu ietekmētajā balsojumā ar minimālu pārsvaru uzvarēja Sergejs Ņesterovs.
Uzraugs pret žurnālisti?
Taču četrus mēnešus vēlāk izrādījās, ka efektam ir bijis arī blakusefekts - tika paziņots, ka Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude par to, kādā veidā ziņas par pretendentiem uz LTV valdes locekļa amatu, kuras bija nosolījušies neizpaust komisijas locekļi, tomēr noplūdušas. Latvijas Radio korespondenta Edgara Kupča un LTV darbinieka Ivo Leitāna kopīgi gatavotajā materiālā ar norādi, ka «jau iepriekš sabiedriskā medija uzraudzības padomes locekļi tikuši saistīti ar politiskajām partijām», tika pavēstīts, ka NEPLP esot vērsusies policijā ar iesniegumu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu izplatīšanu 29. marta Latvijas Radio sižetā. Tam sekojis policijas zvans radio žurnālistei ar «aicinājumiem, var teikt, pat pavēles formā atklāt informācijas avotus», un jaunajā sabiedrisko mediju materiālā šie notikumi tika pasniegti kā - «Sabiedrisko mediju uzraugs vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti».
Taču, kā liecina Dienas rīcībā esošie dokumenti, patiesībā notikumi risinājušies citādi: policijas pārbaude un nu arī kriminālprocess sākti pēc pavisam citas personas iesniegumu saņemšanas, un pavisam citām personām - nevis Latvijas Radio žurnālistei - jāuztraucas par šī kriminālprocesa iznākumu.
I. Āboliņš Dienai apstiprina, ka pēc Latvijas Radio sižeta tieši viņš kā persona, kuras dati nelikumīgi noplūdināti, ir vērsies ar iesniegumu gan pie iekšlietu ministra un Drošības policijā, gan Datu valsts inspekcijā un arī NEPLP. Prasība visos iesniegumos bijusi viena - nevis kādā veidā vērsties pret medijiem, bet gan noskaidrot, kura no pretendentu izvērtēšanā oficiāli iesaistītajām personām ir pārkāpusi likumu, noplūdinot tās rīcībā nonākušās ziņas par sabiedrisko mediju pārstāvjiem «bažas radošajiem» pretendentiem.
LTV valdes locekļa amata pretendenta pretenziju par pamatotu atzinusi gan Datu valsts inspekcija, kas vispirms sākusi administratīvā pārkāpuma lietu un tad atzinusi I. Āboliņu par cietušo, gan Drošības policija, kas resoriskās pārbaudes rezultātus pēc piekritības nosūtījusi Valsts policijai.
Tieši pamatojoties uz I. Āboliņa iesniegumiem, 16. augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 200. panta 1. daļas - par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu.
Pretendenti uz sodu
Kriminālprocesa ierosināšana pēc šīs 200. panta daļas faktiski nozīmē - tiesībsargājošās iestādes nevis vēršas pret žurnālistiem, bet gan sākušas kriminālprocesu, turot aizdomās personas, kuras bija tieši saistītas ar konkursa rīkošanu un bija parakstījušās par informācijas neizpaušanu.
Šādu personu, kā liecina oficiālā informācija, nemaz nav daudz: LTV valdes locekļu konkursa nominācijas komisijā strādāja trīs valsts amatpersonas - NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere, NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska un Pārresorsu koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis -, kā arī trīs eksperti bez valsts amatpersonas statusa: Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Arturs Vaiders, padomes locekle Baiba Strautmane, kā arī komisijā iekļautā LTV arodbiedrību pārstāve Agita Cāne. Pēdējie trīs atbilstoši attiecīgajam Krimināllikuma pantam tad arī ir «pretendenti» uz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Ēna pār eksperti
Īpaši tumša aizdomu ēna krīt pār B. Strautmani. «Jā, man ir konkrētas aizdomas tieši par Baibu Strautmani, kura konkursa pārrunās neslēpa atklātu, agresīvu nepatiku pret mani un nekaunējās pat intervēšanas laikā par mani izplatīt, manuprāt, klajus melus,» Dienai saka I. Āboliņš.
Pati B. Strautmane gan noliedz, ka viņa varētu būt noplūdinātās informācijas pirmavots. Dienas rīcībā ir arī viņas parakstītais iesniegums - viņa neesot veikusi «darbības saistībā ar šo personu datiem, kuras būtu pretrunā ar Fizisku personu datu aizsardzības likumu un citiem spēkā esošiem tiesību aktiem personu datu aizsardzības jomā».
Aizdomas saistībā ar šo oficiālo apliecinājumu gan rada fakts, ka precīzi tādu pašu iesniegumu, kas tāpat datēts ar 1. jūniju, ir parakstījusi arī Nominācijas komisijas vadītāja D. Ķezbere. Uz jautājumu, kā radušies šādi copy-paste paskaidrojumi, B. Strautmanes sniegtā atbilde šaubu ēnu nemazina - šāds, viņas vārdiem, «standarta papīrs» viņai vienkārši esot iedots parakstīt NEPLP.