«Skolēnam skolas laikā šķiet, ka viņam padodas datori, jo labi sanāk montēt filmiņas u. tml., bet IT studijās jāsastopas ar programmēšanu, un tas jau ir pavisam kas cits, tas prasa arī noteikta virziena domāšanu. Daudzi studijas pamet, jo, iespējams, skolā viņiem par IT izveidojies nepareizs priekšstats,» novērojusi A. Lūse.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ir viena no izglītības projekta Start (IT) īstenotājām. Projektu virza arī IT uzņēmums Accenture Latvijas filiāle, Rīgas Tehniskā universitāte, biznesa izglītības biedrība Junior Achievement - Young Enterprise Latvija, Latvijas Informātikas skolotāju asociācija un Web&Mobile risinājumu izstrādes kompānija MAKIT. Projekta mērķis ir šoruden sākt mācīt skolās programmēšanas pamatus. Tas gan dažviet jau notiek, arī A. Lūse ir viena no skolotājām, kas programmēšanu saviem skolēniem māca jau sen.
Viņa atceras, ka 80. gadu vidū, kad skolās parādījās pirmie datori, informātikas stundas ietvēra arī programmēšanas pamatus. Laikam ritot, datortehnoloģijas attīstījās, un skolēniem informātikā pamazām sāka mācīt arvien vairāk ikdienā izmantojamu lietu - rakstīt, zīmēt, veidot tabulas. Tas bija vieglāk par programmēšanu, un patlaban informātikas stundu saturā no programmēšanas ir tikai daži elementi. «Informātika patlaban ir elementāro datorprasmju mācīšana, turklāt tādu, kas noder biroju darbiniekiem, menedžeriem - tāpēc arī tik daudzi pēc skolas tēmē uz menedžeriem,» piebilst Oskars Lūsis, Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņš uzsver, ka bērnu interese par eksaktām lietām, tostarp arī par programmēšanu, mērķtiecīgi jārosina jau pamatskolā.
Skolu, kurās programmēšana tiek mācīta kaut vai tikai pulciņos, šodien nav pārāk daudz. O. Lūsis lēš, ka apmēram desmitā daļa no visām. Patlaban programmēšanas pamati tiek piedāvāti kā izvēles priekšmets vidusskolā, taču tas liek domāt arī par to, vai izdodas savākt gana lielu skolēnu grupu un ko tajā laikā dara pārējie klasesbiedri. «Mazās skolās nepietiek interesentu, tāpēc risinājums ir pulciņš, kurā sanāk bērni no dažādām klasēm,» ilustrē O. Lūsis. A. Lūse norāda, ka pulciņiem nepieciešams finansējums, taču priecājas, ka projekta Start (IT) ietvaros pašvaldības izteikušas gatavību tādu piešķirt, jo šāda stratēģija galu galā nākotnē ļautu novadā paturēt jaunos IT speciālistus, kuri var strādāt attālināti, nepārceļoties uz Rīgu vai ārzemēm.
Skolotāji ierosinājuši mainīt 5.-7. klašu informātikas stundu saturu, lai jau no 5. klases skolēnos attīstītu algoritmisko domāšanu un mācītu programmēšanas pamatus. «Skolēniem ir savi stereotipi, piemēram, ka programmēšana saistīta tikai ar datorspēlēm. Mēģinām to izmantot, lai ieinteresētu pārējā, piemēram, kā uzprogrammēt spēlīti pašam. Tomēr, kad parādās pirmās grūtības, entuziasms daudziem noplok, jo vajadzīga pacietība. Ja skolēns raizējas par atzīmi programmēšanā, arī ir vieglāk no šī izvēles priekšmeta atteikties. Skolotāja uzdevums ir atrast zelta vidusceļu,» A. Lūse stāsta un uzsver, ka ļoti svarīga ir pedagogu sagatavotība. Programmēšanas pamatus apguvuši visi informātikas skolotāji, bet praksē, kad klasē pār skolotāju birst ļoti daudz skolēnu blakus jautājumu, ir jābūt ar plašākām zināšanām. Tās ir grūtības, kas var atbaidīt. Taču O. Lūsis uzskata, ka projekts Start (IT) skolotāju izglītošanā ir liels solis uz priekšu. «Patlaban parādās aizvien vairāk vecāku, kas saprot, ka dators nav tikai internets un ka arī sociālos tīklus kāds taču ir uzprogrammējis, viņiem jau ir citas domas, ko bērns nākotnē var iesākt ar IT. Šis brīdis jāizmanto, lai pabīdītu skolēnus šīs nozares virzienā,» saka O. Lūsis.