gadā, kad ar bankomātu starpniecību klienti kontos ieskaitīja 2,38 miljardus eiro. «To, vai šis apjoms ir ievērojama summa vai ne, var izvērtēt, attiecinot iemaksu apjomu pret dažādiem ekonomiku raksturojošiem rādītājiem. Pēc ekonomistu vērtējuma, šis apjoms ir salīdzinoši augsts. Lai arī ievērojamu daļu no iemaksām veic uzņēmumi, tomēr, izmantojot šīs summas salīdzinājumu pret kopējo algu fondu valstī, privāto patēriņu vai kopproduktu, īpatsvars ir robežās no 10% līdz pat vairāk nekā 30%,» Dienai norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sabiedrisko attiecību konsultante Baiba Melnace.
Teju puse - privātpersonu iemaksas
Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka sarunā ar Dienu lēš, ka privātpersonu pienesums kopējā iemaksātās summas apjomā varētu būt ap miljardu eiro gadā, bet uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt, ka visa privātpersonu bankomātos iemaksātā nauda nāk no ēnu ekonomikas. «Līdz šim neviens nav veicis pētījumus par to, cik liela daļa no skaidrās naudas, ko iedzīvotāji caur bankomātiem iemaksā savos kontos, nāk no ēnu ekonomikas. Tāpēc nedrīkstam tagad tā vienkārši visus šos cilvēkus uzskatīt par potenciāliem pelēkās naudas legalizētājiem,» akcentē pētnieks.
Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs norāda, ka šīs bankas bankomātos pērn kopumā ir iemaksāti 1,6 miljardi eiro. «Mūsu novērojumi rāda, ka līdz ar iemaksas bankomātu ieviešanu 2006. gadā pakāpeniski samazinājušies skaidras naudas iemaksas darījumi bankas filiālēs - faktiski tās skaidras naudas iemaksas, kas tika veiktas, izmantojot banku filiāles, tagad tiek veiktas bankomātos. Iemaksu kopējās summas sadalījums starp uzņēmumiem un privātpersonām ir diezgan līdzīgs, taču atšķiras iemaksātās vidējās summas: uzņēmums vidēji iemaksā 760 eiro, privātpersona - 186 eiro,» stāsta V. Frolovs.
Pētījumi liecina, ka aplokšņu algu īpatsvars Latvijā ir ļoti liels, un tas tomēr ir iemesls uzskatīt, ka noteikta daļa šīs bankomātos iemaksātās naudas ir saņemta kā, piemēram, aplokšņu algas. Pēc A. Saukas aplēsēm, aplokšņu algu īpatsvars Latvijas ekonomikā ir ap 25%. «Protams, aizvien ir noteikta daļa uzņēmēju, kuri algas joprojām izmaksā skaidrā naudā, taču nospiedoši lielākā daļa darbinieku atalgojumu saņem savā bankas kontā, un maz ticams, ka cilvēki regulāri izņem no bankas skaidru naudu, lai pēc tam atkal to bankomātā ieskaitītu atpakaļ,» ironizē ekonomists.
Daļa naudas ir pelēka
B. Melnace pauž - tieši fakts, ka ar iemaksas bankomātu starpniecību tiek nodrošināta skaidrās naudas legalizēšana, ir būtisks aspekts, kas palīdz mazināt skaidras naudas apgrozījumu, vairojot iespēju nodrošināt pārraudzību un netipisku darījumu identificēšanu. «Nevar noliegt, ka daļa no iemaksām identificējama ar ienākumiem, kas gūti, apejot ienākumu vai citu nodokļu nomaksu. Taču vienlaikus ir ļoti svarīgi, ka, tieši nonākot bankas kontā, naudas plūsmas kļūst ļoti pārredzamas un likumos noteiktos pārkāpumus vieglāk identificēt. Te īpaši jāpiemin procesi, kas tiek īpaši monitorēti,» norāda LKA pārstāve un piebilst, ka iemaksu bankomāti nerada ēnu ekonomiku, bet padara naudas plūsmas pat pārskatāmākas. Iemaksas funkcija ir ļoti nozīmīga uzņēmumiem finanšu plūsmas organizēšanai, respektīvi, jāņem vērā, ka uzņēmumi šo risinājumu aktīvi izmanto kā inkasācijas pakalpojumu aizstājēju, tādējādi mazinot savas izmaksas naudas pārvaldības jomā. Banku novērojumi liecina, ka šis pakalpojums saglabā stabilu pieprasījumu, jo arvien vairāk klientu skaidras naudas transakcijas vairs neveic filiālēs, bet gan izmanto bankomātus, skaidro LKA pārstāve.
Arī V. Frolovs nenoliedz, ka daļa bankomātos iemaksātās naudas varētu būt pelēkas izcelsmes. «Mēs šādu iespēju nevaram izslēgt, taču skaidras naudas cirkulēšana ekonomikā vienmēr pastāvējusi, un, visticamāk, tā mūsu makos būs vēl kādu laiku. Situācijas, kad privātpersonai nepieciešams iemaksāt skaidru naudu savā kontā, var būt dažādas, piemēram, veikts kāds darījums ar sev piederošās mantas pārdošanu, atdots parāds, jubilejā vai svētkos uzdāvināta lielāka naudas summa, pēc ceļojuma ir atlikusi skaidra nauda, kuru mājās turēt cilvēks nevēlas, tāpat tā var būt nauda, kas savākta par klases ekskursiju,» skaidro Swedbank pārstāvis.
«Tas, par ko varam būt droši, ir juridisko personu iemaksas bankomātos, tie atrodas visos lielajos tirdzniecības centros, kuros ir liela cilvēku plūsma, kā arī labas pieejamības vietās, kurās tirgotāji un citi mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji izmanto šo iespēju, lai dienas beigās iemaksātu naudu savos kontos,» akcentē DNB bankas ikdienas pakalpojumu vadītājs Jānis Dambergs.
Kāds nelielā reģionālajā uzņēmumā strādājošs vīrietis Juris sarunā ar Dienu atzīst, ka darbā oficiāli saņem minimālo algu, bet vēl pārsimt eiro uz rokas. «Tāda pati situācija noteikti ir daudziem. Uzņēmuma īpašnieks saka, ka nevar atļauties maksāt visu algu oficiāli ar nodokļiem, bet var atļauties tikai minimālo. Pārējo algas daļu saņemu uz rokas. Kas man cits atliek? Darbu vajag… Mēdzu arī caur bankomātu otro algas daļu iemaksāt savā kontā. Negribas mājās turēt lielu naudu,» akcentē Juris un piebilst, ka savā ziņā ir mazliet bažīgs, ka varētu kādu dienu saņemt vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta ar prasību paskaidrot papildu naudas avotus.
Monitorē klientus
A. Sauka gan pauž šaubas, vai pastāvīgi un rūpīgi tiek sekots līdzi pilnīgi visai šāda veida naudas kustībai klientu kontos un vienmēr ziņots kontrolējošajām iestādēm par regulārām un līdzīga apjoma skaidras naudas iemaksām. «Ja, piemēram, kontā no darba devēja ienāk 400 eiro, bet aploksnē saņemtos 300 eiro darbinieks regulāri kontā caur bankomātu ieskaita pats, tad, ja kāds šo procesu ļoti rūpīgi kontrolētu, ātri varētu apjaust, ka, iespējams, šie 300 eiro ir pelēkās ekonomikas nauda. Tas ir tāpat kā - neviens taču īsti nenāk uz jūsu mājām un neskatās, vai jūsu dzīvesveids neliecina, ka patiesībā dzīvojat pāri saviem līdzekļiem, vērtējot pēc jūsu oficiāli zināmajiem ienākumiem,» akcentē A. Sauka.
Savukārt B. Melnace oponē - bankas uzrauga visus klientu veiktos darījumus neatkarīgi no pakalpojumu un produktu piegādes kanāla, tas attiecas arī uz darījumiem, kas veikti ar iemaksu bankomātu starpniecību. Bankas monitorē klientu naudas plūsmu, tik daudz nefokusējoties uz izmantoto kanālu, cik atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumam un citiem normatīvajiem aktiem. «Ja tiek identificētas neierastas darbības klientu kontā, par tām tiek ziņots. Pirms tam tiek aktualizēts jautājums arī ar pašu klientu, kādi ir ienākumu avoti,» pauž LKA pārstāve.
Labāk bankā nekā zeķē
A. Sauka gan nepiekrīt, ka būtu pareizi likvidēt iespēju cilvēkiem šādā veidā ieskaitīt kontā naudu un turēt to drošībā, jo ar to netiks atrisināta aplokšņu algu problēma pēc būtības. Šīs problēmas apkarošanai ir domāti citi instrumenti un pat institūcijas, kurām jākontrolē un jāizskauž ēnu ekonomika. «Ja pelēkā nauda ir tik lielā apjomā, tad labāk tomēr ir, ja cilvēki to ieskaita bankas kontā un nebaidās to darīt, jo pretējā gadījumā cilvēkiem nāktos māju durvīm likt lielākas slēdzenes. Naudas iemaksu bankomātiem tomēr nav nekāda sakara ar aplokšņu algu iemesliem un cīņu pret pelēko naudu,» akcentē A. Sauka.
Arī Swedbank pārstāvis ir līdzīgās domās: «Šāds situācijas risinājums būtu klasiska ķeršanās pie seku likvidēšanas, nevis cīņa ar tās cēloņiem. Iemaksas aparātu likvidēšana nemainīs ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā. Visticamāk, tas nozīmētu tikai lielāku skaidras naudas apriti, par kuru nebūtu nekādas informācijas. Savukārt kontā naudas plūsma ir pārredzama.»
A. Sauka pieļauj, ka savs ieguvums no skaidrās naudas iemaksas kontos caur bankomātiem ir arī pašām bankām, jo tādējādi palielinās kopējais naudas apjoms bankā, ar kuru tā var pelnīt. Tāpat viņš pieļauj, ka arī bankas kredītspeciālistiem ir būtiski, ka visi cilvēka ienākumi redzami bankas kontā, jo tādējādi var labāk izvērtēt, vai konkrētajam cilvēkam var piešķirt aizdevumu, kuru tas spēs arī atmaksāt.
Savukārt Swedbank pārstāvis atgādina, ka jau gadiem informācija par aizdomīgiem darījumiem tiek†sniegta Kontroles dienestam un tagad arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID).†Daudz plašāka diskusija būtu vēlama nevis par to, kā cīnīties ar sekām, bet - kā izveidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas uzņēmumus motivētu uzrādīt savu peļņu, ieguldīt savā attīstībā †un maksāt saviem darbiniekiem algu, kas tiek pārskaitīta uz banku kontiem.
«Ja politiski ir nopietna vēlme samazināt skaidras naudas apriti, Latvijai ir iespēja izvirzīt mērķi atteikties no skaidras naudas un visus norēķinus veikt tikai elektroniski - šādu risinājumu apsver vairākas Ziemeļvalstis, kurām daudzējādi vēlamies līdzināties. Tehniski tam praktiski esam gatavi - teju katram iedzīvotājam ir maksājumu karte un internetbanka, tehnoloģijas atļauj nodrošināt karšu maksājumu pieņemšanu pat ceļmalas tirgotājam,» uzskata V. Frolovs.
VID piekrīt ekspertu vērtējumam, ka daļa no fizisko personu veiktajām iemaksām bankomātos varētu nākt no pelēkās ekonomikas - gan saņemto aplokšņu algu, gan kādu citu nedeklarēto ienākumu veidā. Taču precīzu aprēķinu par to, cik liela šī daļa varētu būt, VID rīcībā nav, jo kredītiestādēm nav pienākuma sniegt VID informāciju par fizisko personu iemaksām bankomātos. VID arī uzskata, ka aizliegums veikt skaidras naudas iemaksas bankomātos nedotu vēlamo efektu, jo personai saglabājas iespēja veikt skaidras naudas iemaksas kredītiestādē klātienē, Dienai norāda VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.