Jau jūnija sākumā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile modeļa izstrādi uzskatīja pabeigtu par 99% un cerēja, ka jau tuvākajā laikā tā projekts steidzamības kārtā tiks iesniegts valdībā. Taču tā virzība tika atcelta, un projekta saskaņošana turpinās vēl šobrīd, jo arodbiedrība cenšas panākt vēlamos uzlabojumus. Un izskatās, ka ministres vēlme līdz jūlija vidum Ministru kabinetā apstiprināt visu noteikumu paketi neizdosies.
Kā Dienai pastāstīja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, pagājušajā nedēļā notika viedokļu saskaņošanas sanāksme ar M. Seili, kurā vēl pēdējo reizi tika uzklausīti LIZDA priekšlikumi, kas lielā mērā aizvien nav ņemti vērā. Toties panākta vienošanās, ka uz ministru kabineta komitejas sēdi paralēli šiem noteikumiem tiks virzīts arī pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, par kuru pirmo reizi sāktas sarunas jau 2013. gadā. Taču līdz pagājušās nedēļas sanāksmei neviena melnraksta versija nav tikusi pat diskutēta. LIZDA patlaban iesniegusi savu redzējumu - ja modeli ievieš 2016. gadā, paaugstināšanas grafiks attiektos uz nākamajiem trim gadiem, sākot no 2017. gada. Par konkrētiem skaitļiem E. Grigorjevs gan vēl izvairās runāt, jo tikai šodien par tiem spriedīs LIZDA valdes ārkārtas sēdē. Tomēr jau tagad viņš var pateikt, ka tas ietvertu ne tikai tās lietas, kas skar darba samaksas paaugstināšanas jautājumu, bet arī tās, par kurām līdz šim nav panākta vienošanās ar ministriju attiecībā uz jauno modeli. Tas nozīmē, ka arodbiedrība patlaban uzstāj uz atsevišķām lietām, kas jāizpilda ir obligāti, un, ja tās neņems vērā, arodbiedrība nedos savu akceptu tālākai noteikumu virzībai, savukārt pārējās lietas varētu pilnveidot turpmāko gadu laikā. Un tam jābūt rakstveidā apstiprinātam, ne vairs solījumu vai memorandu formā. «Nav iespējams panākt ideālo modeli uzreiz, tāpēc ir jāveido grafiks, kurā atspoguļojas, kā situācija varētu uzlaboties. Mēs nevaram akli iestāties un pateikt «nē» visam, jo pretējā gadījumā mēs kavējam procesu. Darba ir ļoti daudz, neatrisinātu jautājumu ar katru dienu ir aizvien vairāk, bet kaut kāda neliela gaisma tuneļa galā ir,» Dienai sacīja E. Grigorjevs.
Pret pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādi neiebilst arī Finanšu ministrija (FM), tomēr vienlaikus neiztrūkst arī frāze par šāda grafika finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Šie jautājumi tiktu skatīti atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, Dienai atzīmē FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Savukārt M. Seile Dienai sacīja, ka arodbiedrība uztur spēkā vairākas prasības, kuras šobrīd nav iekļautas pedagogu atalgojuma jaunajā modelī un kuru ietveršanai nepieciešams vēl papildu finansējums. Taču ir iespējams noteikumiem pievienot lēmumu par pakāpenisku šo prasību ieviešanu. Tāpat arī vairāki jautājumi nav saskaņoti ar citām ministrijām un partneriem, tāpēc par tālāko projekta virzību varēs spriest vien pēc rītdienas sēdes.