Latvijas Būvinženieru savienības speciālists Romāns Auniņš skaidro, kā atrast labu meistaru par saprātīgu samaksu un kādus dokumentus prasīt un sagatavot.
Var nākties pārmaksāt
Gan remontēt iekštelpas, gan veikt ēkas fasādes vai jumtu renovāciju, vai jebkurus citus būvdarbus bez līguma drīkst tikai ģimenes locekļi paši, ja viņiem piemīt šādas prasmes un pieredze - to nosaka likums. «Nav gan stingri definēts, kas ietilpst šajā kategorijā. Taču, lai veiktu nopietnus renovācijas vai pārbūves darbus, ir nepieciešams reģistrēts projekts, ko apstiprinājusi vietējā būvvalde. Arī tad, ja esat ieekonomējuši uz līgumu un darba samaksas rēķina, var gadīties kā tam skopajam, kas maksā divreiz. Ja gribēsiet māju pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā, būs jāveic inventarizācija, novērtēšana, tiks skatīts sākotnējais projekts, un, ja dabā parādīsies tajā neatzīmētas būves, ja projektā būs, piemēram, četras telpas, bet jūs būsiet divas no tām apvienojuši paši saviem spēkiem, var gadīties, ka šie centieni tiks klasificēti kā nesankcionēta būvniecība un jums nāksies maksāt sodu,» skaidro Auniņš.
Arī tad, ja jūsu notekcauruli, piemēram, maina kaimiņš kopā ar savas meitas līgavaini, ar kuriem esat vienojušies par mazu samaksu naudā un graudā, bet savas saistības neesat atrunājuši uz papīra, darba karstumā pie jums var ierasties Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, konstatēt, ka nodarbojaties ar ēnu ekonomikas sildīšanu, un sodīt gan jūs, gan atsaucīgos meistarus.
Izpētiet reputāciju
Ne tikai bailēs no iestādēm un sodiem vēlams algot sertificētus, nopietnus meistarus un slēgt līgumu. Līgums ir garantija, ka darbu veicēji uzņemas atbildību par kvalitāti likumā noteiktajā garantijas laikā, kas ir no diviem līdz pieciem gadiem. Līgumā ieteicams atrunāt arī konkrētus kvalitātes kritērijus, prasības, par ko vienojies pasūtītājs un izpildītājs. «Iespējams, biedējoši var šķist daudzie normatīvi un dokumenti, kas jākārto. Taču vispirms iesaku painteresēties būvvaldē, tieši kas nepieciešams. Iespējams, tur jums varēs ieteikt arī, pie kā vērsties, lai sagatavotu projektu,» iesaka R. Auniņš. Projekts vajadzīgs arī ēkas renovācijai, siltināšanai u. tml. darbiem. Vispirms jāveic tehniskais novērtējums - kādi ir ēkas pamati, pārsegumi, jumts un citas daļas. Speciālists aizpilda noteiktu formu. Arī būvdarbu vadītājs ir tiesīgs to veikt. Izanalizējot tehniskās apsekošanas datus, izstrādā projektu - kādi darbi būs nepieciešami. Iespējams, ka gribas ēku tikai siltināt, bet izrādās, ka jāmaina vēl dažādi objekti - to uzrādīs tehniskais novērtējums un, izveidojot projektu, varēsiet arī saprast, kādas būs izmaksas un termiņi, ar ko jārēķinās. Ekonomikas ministrijas Būvniecības informācijas sistēmā ir informācija par katru sertificēto būvdarbu vadītāju. Auniņš iesaka izpētīt šo informāciju, izvērtēt, kāda ir konkrētā speciālista un viņa firmas reputācija un pieredze - tieši kādi darbi ir veikti līdz šim, kādi projekti realizēti - vai tā ir bijusi privātmāju būvniecība, viesnīcu, daudzdzīvokļu ēku vai sabiedrisko ēku celtniecība. «Normatīvu prasības ir stingras un no drošības un līdzekļu ekonomijas viedokļa tās jāievēro, tāpēc darbi jāplāno savlaicīgi, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem un pārsteigumiem kvalitātes ziņā,» atgādina Romāns Auniņš un piebilst, ka tāmes par darbu un materiāliem ir dažādas un arī tās jāatrunā rakstiski.