Tad nu es nevilšus paraudzījos kartē un iedomājos, ka varētu iet ļoti garā pārgājienā no Kolkasraga līdz Dubultiem. Kāpēc tieši uz Dubultiem? Tāpēc, ka mājas Rīgā šķita drusku par tālu, bet Dubulti man saistījās ar ļoti labām atmiņām, kur vasarās vienmēr kopā ar draugiem pludmalē atpūtos, spēlējot volejbolu,» atklāj Mārtiņš. Tā plāns par gājienu no Kolkas līdz Dubultiem bija dzimis, un par šo savu ideju viņš pavēstījis portālā Draugiem.lv. Lai gan toreiz draugi sacījuši, ka iecere no piektdienas līdz svētdienas vakaram jeb 55 stundās noiet 136 kilometrus garo pārgājiena distanci esot pilnīgi neprātīga doma, beigās pārgājienam pieteikušies seši cilvēki. Tā nu visi bariņā arī startējuši, un ceļš no Kolkas līdz Dubultiem izvērties par lielu piedzīvojumu, turklāt bijis arī ļoti karsts un pat vētra.
«Pēc tā gājiena no Kolkas uz Dubultiem es uztaisīju vēl vienu pārgājienu, bet šoreiz tas notika ziemā. Un tā šādus pasākumus sāku organizēt regulāri katru gadu, un drīz vien ko īpašu un traku vēlējās piedzīvot ne vien mani draugi, bet arī citi cilvēki,» atceras Mārtiņš. 2013. gadā tika nodibināta organizācija Baltais kalns, kas piedzīvojumu ekspedīcijas rīko regulāri. Taču viņi līdz pat 2014. gadam nesadūšojās atkārtot trako gājienu no Kolkas līdz Dubultiem. Lai pārgājiena dalībnieki varētu iestiprināties un nedaudz atpūsties, ieviesa nometnes, kas strādāja konkrētos laikos. Pārgājiena ideja saglabājās tā pati - 136 kilometri 55 stundās! Un tā 2014. gadā radās pirmais masu pārgājiens, un ceļā no Kolkasraga līdz Dubultiem devās 100 cilvēku. Savukārt pagājušajā gadā pārgājiena dalībnieku skaits pieauga līdz 225 cilvēkiem, bet šogad no Kolkas uz Dubultiem devās 571 dalībnieks.
Statistika gan esot ļoti skarba - vidēji puse no pārgājiena dalībniekiem nesasniedz Dubultus. «Piemēram, 2009. gadā, kad pārgājienā devāmies seši draugi, finišu sasniedza divarpus cilvēku. Kāpēc divarpus cilvēku? Tāpēc, ka viens tika nests. 2014. gadā līdz Dubultiem aizsoļoja 50 pārgājiena dalībnieku, pagājušajā gadā - 225, kas ir mazāk nekā puse, bet šogad finišēja 329 cilvēki,» atklāj organizators. Iemesli, kāpēc cilvēki nenoiet līdz galam, parasti ir divi - nogurums un tulznas, ir gan fiziski, gan psiholoģiski grūti.
Visiem šajā distancē ir dots viens uzdevums - tikt līdz beigām. Un nav svarīgi, cik ātri vai lēni to izdara, jo visi, kas spēj noiet līdz galam, ir uzvarētāji. Turklāt tā nebūt neesot, ka šis pasākums domāts tikai atlētiem. Bieži vien tie spēcīgākie, kuriem ir pats spicākais ekipējums, nolūst kaut kur pa ceļam un līdz Dubultiem tā arī netiek. Cilvēka fiziskajām spējām šajā pārgājienā nav lielas lomas, galvenais ir pareizā stratēģija. Svarīgi ir izdomāt ar prātu, kā iet, kad iet un kur un kā pa ceļam atpūsties. Tieši tur arī slēpjas šī pārgājiena būtība - pasākums ir tāda kā savu spēju pārbaudīšana. To var šovasar izmēģināt katrs pats, jo kad tad vēl Latvijā būt dabā ir tik labi kā vasarā?