Neprecizitātes un paredzamu neparedzētu situāciju neierēķināšana laikā un telpā, un pirmās janvāra dienas es pavadu Igaunijas vidienē, telefonam izlādējoties visnepiemērotākajā brīdī (un tur, protams, bija vienīgā apvidus karte, ak vai!), zābakiem piesmeltiem jau Ainažos, priecājoties par jūru, kas panākusies pretī krastam… Taku pazaudējuši, ejam pa meža stigu. Satumst, un lukturīša gaismā viss izskatās drusku spokains. Klusums liek saausīties, un brīdī, kad brīkš-brākš no krūmiem izlēkšo sabiedēta stirna, vēl ilgi liekas, ka manas sirdsklauves sadzird visi apkaimes dusmīgie vilki un negantās mežacūkas, kas ieradīsies patriekt nelūgtos viesus no savas teritorijas. Bet mežā jāiet! Saulainās dienās tur var dzirdēt savvaļas putnus visu gadu, arī ziemā. Putnu dziesmas parasti saistītas ar riestu un dzīvesbiedra meklējumiem, un dzirdam tās no pavasara līdz vasaras beigām. Pārējā laikā putni saziņai, brīdinājumiem un pārējām komunikācijas vajadzībām izmanto citus signālus: saucienus, pīkstienus, čiepstēšanu - tie nav sarežģīti un locīti kā dziesmas, tomēr izteiksmīgi un specifiski. Bet ir putni, kas iedziedas arī rudenī, ziemā. Putnu organisms dzīvo pēc gaismas pulksteņa, viņu iekšējais pulkstenis pieskaņojas ārējiem apstākļiem - dienas ilgumam, tādēļ, dienām kļūstot garākām un saulainākām, lidoņiem var rasties vēlme izvingrināt balsi gluži kā ziedonī.
Twitter aktīvie putnu vērotāji regulāri ziņo par putnošanā redzēto un dzirdēto visa gada garumā, un šogad viens otrs teicās jau janvāra sākumā saklausījis, kā vītero melnais meža strazds, paceplītis. Savukārt ornitologs Edmunds Račinskis jau Ziemassvētkos - 25. decembrī - dzirdējis sīli dziedam! Sīļi ir monogāmi putni, dzīvo pāros un, ja vien dzīvesbiedrs nav aizgājis bojā, citu partneri nemeklē. Komunikablākie ir sīļu tēviņi, viņi gan mīl izrādīties specifiskās dejās, gan ir enerģiski dziedātāji. Edmunds stāsta - redzējis sīļu puisi uzdziedam savai draudzenei, putns lēkājis pa zariem, dejojis un dziedājis. Ornitologs pamanījis putnus aptuveni no 20-30 metru attāluma, paklausījies kādu laiku… Papriecājies - vēl ilgi līdz laikam, kad sīļi riestos aprīlī, bet priecīgās balsis ziņo - ziemu pārlaidīsim, pavasaris būs, nekur nepazudīs! Tikmēr baudām sezonas priekus un gaidām pirmos gaismas vēstnešus.
Pa īstam skaļi un ilgi vispirms dziedās zīlītes. Rīgā to meldiņus dzirdēsim agrāk nekā laukos, jo te ir atšķirīgs mikroklimats, gaišāks, jo arī mākslīgais apgaismojums ietekmē putnus, savā ziņā ir siltāks, barības daudz. Jau februārī uzmanīgs klausītājs pamanīs pirmos dziedātājputnus - zīlītes, meža strazdus. Gājputni jau nu gan ieradīsies stipri vēlāk - martā, aprīlī. Bet to atlidošana ik gadu notiek aizvien agrāk, pamanījis ornitologs. Un tad jau skanēs daudzbalsīgs koris!